Božena Chodunska

Rudens nāk kā kuilis rūkdams, pamazām jāver ciet vasarasmāja. Tas vienmēr ir drusku bēdīgi. Sevišķi oktobrī, kad aizsleģo pēdējos logus. Nevar salīdzināt ar priecīgo atslēģošanu pavasarī, kaut arī tad jāmazgā logi, jādauza grīdsegas un jādzenā zirnekļi.

Atradu pazudušo gredzenu, toties pazaudēju auskaru. Droši vien kaut kur dārzā, un to jau sen aizstiepusi kada žagata. Bye bye, mans auskars. Mums bija labi kopā. Nevar saprast, vai jāpriecājas par atradumu, vai taisni otrādi.
Es tak saku, dzīvē viss nāk komplektiem kā Makdonaldā, nevar dabūt vienu pašu mērci, jāēd arī kaut kādi nageti.
Vakar parstādīju garšaugu dobīti, un tā tik garšīgi smaržoja. Maurloki, kaut kādi mistiski dīvaini plakani vissezonas loki, raudenes, timiāns, krūzmētra.
Šodien gribas darīt tieši neko. Nu labi, gribas sēdēt zobainaja saulītē, dzert alu un apdomāt pirmatnējas perspektīvas.