Božena Chodunska

Man ir 2 gabali lauku kabači laba sivēna lielumā un, kā izrādās, ar bruņuzivs cienīgu mizu.
Nazis tādus neņem, es saprotu, ka man tagad jādodas palienēt āvu vai sirpi.

Milzu kabacis ir sastrādāts 4 burkās dārzeņu mērces, kas sastāv no pamatelementa, tomātiem, apceptiem sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām. Šitādas mērces gana labi aiziet ar makaroniem un tā tālāk, pat uz picām, ēdelīgai skolu jaunatnei. Līze jau 2 burkas no iepriekšējiem vārījumiem ir piebeigusi.
Un, alleluja! Es jau zināju, ka katrim un ikvienam, pat, ja tas būtu sīkākais tārpiņš vai sūdu bambālītis, mārketologa asistenta asistents, vai, pavej, pārgatavojies kabacis, ir vieta šai pasaulē!
Es sapratu, ka kabaču ikriem (jā, jā, ikriem, uz šķūņa arī rakstīts X*Y, bet iekšā stāv malka) ir vajadzīgs tieši šāds pāraudzis kabaču monstrs, jo, šāda vecumposma īpatnim nav tik daudz slapjuma kā viņa jaunākajam sugasbrālim, un veidojas pareizā kabaču ikru konsistence.

Un vēl, nepienāca ne augusts, un ko domajies, mēģinu sev iekniebt, lai pāŗliecinātos, ka neguļu - aiz loga silta nakts.