Vilcienā brauc tik brīnišķīgi personāži, un es šeit nedomāju sevi, ja, jo es acīmredzot tik pilnībā saplūstu ar apkārtni, ka daži pat cenšas man uzsēsties virsū. Šodien vagonā iekāpa dāma-makšķerniece, ap gadiem 60. Tā pa vidu starp Mēriju Popinsu un Piķamici. Kājās melni, spīdīgi gumijnieki līdz ceļiem, bet uz augstiem papēžiem, mugurā šauri, uz leju paplatināti Piķamices svārki, augsā makšķernieku žakete ar daudzām kabatām, galvā, protams, cepurīte ar malām. Uz muguras milzu mugursoma ar Makšķerēšanas Piederumiem, t. sk. vairākas makšķeres un vēl ķesele, kas slējas augstu virs galvas. Es izkāpu, bet viņa aizbrauca makšķerēt.