Božena Chodunska

Nupat vecā avīzē izlasīju joku, ka pietiek tikai nomainīt vīrieti, lai atkal būtu skaista, gudra un labi gatavojoša. Tajā droši vien ir liela daļa bēdīgas taisnības, un also true, ka atliek tikai nomainīt sievieti, lai kļūtu drosmīgs, gudrs un vīrišķīgs (vai kaut kas cits pēc paša izvēles), jo zināmā mērā tikpat bēdīgā kārtā mēs esam tie, ar ko mēs dzīvojam vai nedzīvojam, āmen, un tie atstāj savus nospiedumus uz mūsu ādas un tāpat kā mūsu domās, āmen again, tas ir skaidrs jau no tautas garamantām, jo esmu dzirdējusi patiesu stāstu par to kā sensenos laikos Leišmelē viens kaimiņš gāja pie otra kaimiņa sievas, kamēr otrais atkal pie pirmējā kundzes, lai būtu drosmīgi un gudri un tā tālāk, kamēr abi nolēma, ka tam jādara gals un jāsamijas sievām. Talāk teicējs tēlaini aprakstīja skatu, kāds pasavērās nevilšam novērotājam - pa putekļainu Dzimtenes lauku ceļu viena otrai pretī ar mantu nešļavu iet divas sievietes. Lai būtu skaistas. Un gudras. Un labi gatavotu. Es gan nezinu, ar ko beidzās stāsts par sievu maiņu, varbūt, ka pēc kāda laika kaimiņi atkal sāka iet pie vecās laulenes, lai būtu gudri un vīrišķīgi.
Starp citu, es šodien pabiju pasākumā Zelta kāzas. Kur ļaudis ir piekrituši tikt ietekmēti no otra personības jau 50 gadus, un neizskatās par to skumji.