Božena Chodunska

Vakar tumsā Mūsu Rajona jaunbūves virsotnē bija uzrāpies viņu prorābs vai cits kas tikpat svarīgs (es jau sacīju, ka viņi būvējas arī tumsā prožektoru gaismā kā tādi orki). Nu lūk, un šis te galvenais orks nostājas priekšā prožektoram, un viņa ēnas projekcija krīt milzīga, milzīga un baisa uz blakusmājas sienas. Izņemot galvu, jo tai nepietika vietas. Vispār pēc bezgalvas mētelīša virinātāja viņš tur izskatījās, brīžiem plātoties un vicinoties ar rokām, citām ķermeņa daļām, plivinot darba apģērbu, planšeti ar papīriem un vēl kaut kādus svarīgus pričendāļus jau laikam. Mēs ar Līželi spiegdamas aiz sajūsmas vilkām laukā savus nabadzīgos gadžetus, lai iemūžinātu viņa plātīšanos, kamēr prorābs-orks te pazuda, te atkal parādījās kadrā. Beigu beigās mums par lielu vilšanos ēna pazuda un parādījās tikai tad, kad bijām jau gabalu tālāk.
„Эс вару парсутит”, smiedamies sacīja garāmskrejošais krievu jaunietis sporta apģērbā. Acīmredzot ēnai bija liela piekrišana rajona aborigēnu un viesu vidū. Droši vien ar viņu tagad ir pilns instagrams.

Providence tura rūpestu, lai ar mani notiktu Pareģjums un izpildītos Ēvas tantas ekspektācijas attiecībā uz manu pludlīniju (dažkārt satiekoties viņa jautā, kad ta Boženiņa palikšot resna, jo mūsu dzimtā ap šajā vecumposmā tas ir tik tradicionāli; viņa to jautā bez mazākās ļaunprātības, tā ir vienkārši tada kā apvaicāšanās par veselību vai ganāmpulku).
Nu lūk, un tagad man ir iespēja pieņemt dorzoventrāli viegli saplacinātas lodes formu.
Jo raugi - Mūsu Rajonā ir pavisam jauna, kauč miniatūra maizes ceptuve. Tur ir iekārtojies ļoti patīkams maiznieks, kurš mīca un cep lauku maizi. Nu, viņam ir abra un viss kas tāds. Es pirmo reizi mūžā redzēju īstu abru (brīvdabas muzejā neskaitās un tā, kas bija vecmāmiņai laukos, arī neskaitās, jo to es nemaz neatceros), un iekšā abrā ir mīkla. Viņš cep saldskābmaizi. Eņģeļi tādu nav ēduši. Jā, un tagad viņš mēģina arī rupjmaizi, bet tā vēl īsti nesanākot. Man gan likās, ka bija laba. Es jau viņam teicu - jūs taisni kā man mamma, viņa arī visu laiku saka, ka nesanāk.
Bet, dārgo dakter, es šitā norīšos, gočpendel, norīšos. Kolaidara, kolaidara!?