Božena Chodunska

Tas, ko teikšu, protams, būs ārkārtīgi politnekorekti un vispār aizspriedumaini, un ar šo es nokļūšu pie Hannas, bet, kā jums šķiet, dakter, vai mēs tomēr nevaram runāt par sieviešu literatūru? Es ar to nedomāju Zuzannu Kubelku vai "Dziedoņus ērķšķu krūmā". Ņemsim Sigrijas Unsetes "Kristīni Lavransa meitu", kas ir tik aplam skaista, ka es pat izteikt nevaru. BET! Nu kurš vīrietis to lasīs? Viņi teiks, ka tur galīgi nav nekāda ekšena, un taisnība jau būs. Un tur viss tāds lēns, un sievietes iekšējo pasauli, un par ticību un mīlestību, un viduslaikiem. Es to lasu apmēram reizi pāris gados, un man allažiņ jaraud, kur Erlens nomirst, un Kristīne paliek atraitnēs. Nē nu labi, dakter, ja jūs teiksiet, ka esat lasījis, un jums dikti patika, un ka bērnībā lasījāt "Annu no Zaļajiem jumtiem" un "Poliannu", es jums ticēšu. Es vispār cilvēkiem tūlīt noticu, jo kāda joda pēc tad viņi dzisinātu muti gvelzdami muļķības... Es pati neesmu izlasījusi nevienu no tām Annām. Ak, tad "Džeinu Eiru" arī lasījāt, un patika, ja? Redziet, es gribēju teikt, ka viss ir tik sarežģīti, un dienā kad Rūta bija Rihards, Rihardam būtu jālasa arī Anna no Zaļajiem jumtiem. (Nulabilabi, tas varbūt bija slikts piemērs ar Annu).