![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šī darba nedēļa bija baisāka par neitrona bumbu. Tikai mēnesi esmu sakaros ar eiro, un man viņi jau tagad nepatīk. Par godu piektdienai mēs ar Speķīti atveram upeņu balzamu. Es arī uzskatu, ka pēc veselas dienas cītīgas virpošanas bez pusdienām un pīppauzēm es būšu zem galda pēc pāris glāzēm, bet pēc pirmās es sākšu jaukt burtus. Lūdzu, novelciet man zābakus un pieslieniet mani stūrī.
Rīt ir starptautiskā iecietības diena. Katris un ikviens, kas vēlējās, to varēja noskaidrot aplūkojot plakātu autobusa pieturā. Plakāts (tas vēl tur ir) attēlo trīs rokas (latvieša, krieva un ķīnieša(!)), kas sagrābušas zaļoksnu ozoliņu it kā grasītos to izraut (vai iestādīt atpakaļ, īsti nevarēja saprast, jebkurā gadījumā man nekad nav gadījies turēties pie tāda nepārliecinoša koka trijatā; asociācija varētu raisīties arī ar vienkāršo veidu, kā bērnudārzā un sētā mēdza noskaidrot, kurš spēlēs "mājās"). Es tūdaļ pat pastāstīšu, kā var zināt, ka mākslenieks attēlojis tieši latvieša, krieva un ķīnieša rokas.
Latvieša rokas piederība bija pierādīta ar lenti nacionāla karoga krāsā, kas vairākas reizes aptīta ap šo roku. Protams, nav neiespējami, ka tas ir amerikānis vai udmurds, kas notinies ar latvim svētām krāsām. Ķīnieša roka bija mazliet dzeltenāka kā abas pārējās, kas ir neparasti, un uz tās bija hieroglifu tetovējums. Mandarīnu dialektu es neprotu, bet domāju, ka tur rakstīts "asā vista" , "šeit nesmēķē" vai kas cits tikpat būtisks. Krievu roka nebij vis ar uzrakstu "BOBA", bet gan ietērpta gaiši zilā piedurknē, kurai laikam vajadzētu simbolizēt krievu kreklu.
Kopuma gleznojums atgādina skolu jaunatnes darbus par attiecīgo tematiku. Lai gan nē, neatgādina vis. Es pat bīstos domāt, kādu kreatīvu par iecietības tēmu iesniegtu mūsu nākotne. Mani pašu sātans kārdināt kārdinātu izveidot triptihu, kur pa labi roki jaunās māmiņas iecietīgi izturētos pret bērna barošanu jebkurā veidā sākot ar krūti un beidzot ar kotletēm, pa kreisi velosipēdists skautu gājēju, bet fonā visam plīvotu varavīksnes karogi.
Rīt ir starptautiskā iecietības diena. Katris un ikviens, kas vēlējās, to varēja noskaidrot aplūkojot plakātu autobusa pieturā. Plakāts (tas vēl tur ir) attēlo trīs rokas (latvieša, krieva un ķīnieša(!)), kas sagrābušas zaļoksnu ozoliņu it kā grasītos to izraut (vai iestādīt atpakaļ, īsti nevarēja saprast, jebkurā gadījumā man nekad nav gadījies turēties pie tāda nepārliecinoša koka trijatā; asociācija varētu raisīties arī ar vienkāršo veidu, kā bērnudārzā un sētā mēdza noskaidrot, kurš spēlēs "mājās"). Es tūdaļ pat pastāstīšu, kā var zināt, ka mākslenieks attēlojis tieši latvieša, krieva un ķīnieša rokas.
Latvieša rokas piederība bija pierādīta ar lenti nacionāla karoga krāsā, kas vairākas reizes aptīta ap šo roku. Protams, nav neiespējami, ka tas ir amerikānis vai udmurds, kas notinies ar latvim svētām krāsām. Ķīnieša roka bija mazliet dzeltenāka kā abas pārējās, kas ir neparasti, un uz tās bija hieroglifu tetovējums. Mandarīnu dialektu es neprotu, bet domāju, ka tur rakstīts "asā vista" , "šeit nesmēķē" vai kas cits tikpat būtisks. Krievu roka nebij vis ar uzrakstu "BOBA", bet gan ietērpta gaiši zilā piedurknē, kurai laikam vajadzētu simbolizēt krievu kreklu.
Kopuma gleznojums atgādina skolu jaunatnes darbus par attiecīgo tematiku. Lai gan nē, neatgādina vis. Es pat bīstos domāt, kādu kreatīvu par iecietības tēmu iesniegtu mūsu nākotne. Mani pašu sātans kārdināt kārdinātu izveidot triptihu, kur pa labi roki jaunās māmiņas iecietīgi izturētos pret bērna barošanu jebkurā veidā sākot ar krūti un beidzot ar kotletēm, pa kreisi velosipēdists skautu gājēju, bet fonā visam plīvotu varavīksnes karogi.