Božena Chodunska

Pirmkārt, kinza bija brīvi pieejama netālajā Maximā, kur man, protams, iekšējā balss nevedināja iegriezties. Mierinājumam gan jāsaka, ka nekāda diženā jau tā kinza nebija.
Un tad uz tā obeliska vecajos kapos, kur pēc manām domām bija attēlots krāns ar olām, patiesībā bija uzzīmeta bāka. Uzraksts vēsta ka tas ir "latveeshu jurneekeem". Vairāk krēslā nevarēja salasīt. Piektdien ilgāk aizsēdējos darbā, un nodomāju, ka ir laiks papētīt obelisku. Pa šitiem te kapiem varētu iziet izglītojošā ekskursijā, pameklēt brīvmūrnieku simbolus un tā tālāk. Starp citu, spriežot pēc dzīru atliekām no rītiem, arī šajā parkā dzer šņabi.
Panākumu iedrošināta, aizņēmos vēl plūmes un izvārīju vēl vienu savu tkemali versiju. Nevarētu teikt, ka famīlija un radi sajūsmā lauž krēslus un piešķir man melno jostu kulinārijā, bet ir, ir arī mana talanta cienītāji! Es varēšu viņus apdāvināt ar savām dīvainajām burciņām!
Dīvaini, ka mazā Chodunsku māsa šo ēd. Viņa neēd tik daudz ko. Piemēram, biezpienu.