Božena Chodunska

Savas karjeras laikā esmu īsu brīdi esmu bijusi pazīstama ar puisi, kurš vēlāk kļuva patologanatoms. Mūsu īsās, bet piepildītās pazīšanās laikā viņš studēja medicīnu. Mani viņš raksturoja ar manuprāt ļoti skaistiem un patiesiem vārdiem. Kur gan palika tā mazā meitene, ar kuru varēja tik labi iedzert šņabi, viņs jautāja. Vēl viņš, apskatot manu foto, kurā izskatījos kā Zoja Kosmodemjanska, teica, ka man ir baudkāras lūpas, kas pa lielām šaibām arī ir taisnība.
Urbānā leģenda vēsta, ka savas patologanatomkarjeras ziedu laikos viņš strādājis tiesu medicīnas ekspertīzē, un uz analīzi esot atnesuši nogrieztu roku, kura bijusi tā sadalījusies, ka no pirkstu nospiedumiem nekas nav sanācis, un mūsu varonis to iemetis miskastē. Pēc kādām dienām roka bijusi atpakaļ no Getliņiem, kur to pacēlis pārbijies atkritumu šķūrētājs. Cik augsta ir ši notikuma ticamības pakāpe, es nezinu, taču gadījums ar vārīto galvu esot patiess.
Vēl mums bija viena pasniedzēja, kura arī esot bijusi tiesu medicīnas eksperts. Leģenda vēstī, ka viņa veikusi sekciju savam avārijā bojāgājušajam dēlam.

Nu tad tā. Pa nakts mellumu pusaizmirstos dārzos pa zemi sagrābājās Kaukāza plūmes, un rīt vārīšu šito te jūsu tkemali, no kura visas meitenes ģībst un met biksītes uz skatuves.
Pie viena jāizlasa, kas ir čatnijs, lai var piedalīties smalku ļaužu sarunās.