Božena Chodunska

Jums varbūt pozitivusi, bet mums, bet mums jūrā šitādi viļņi! Kaijas lai lidoja atmuguriski. Nesen iepostās miskastes apgāztas, bet tie pārģērbšanās bindulīši vēl turas. Es vispār nesaprotu, aiz kam tādas kabīnes, ja mūspusē tādas lieto tikai vājie, tātad gandrīz neviens, pārējiem nekas nav slēpjams. Tāļāki par šekumu jūrā neiebridu, jo bijājos, bet tas arī lieki, jo ja tu nenāc pie jūras, jūra nāk pie tevis.

Es vēl nepateicu, ka šodien visu dienu mūsu dārzā bez baiļu ganījās lauka balodis. Vai meža. Milzīgi liels un skaists ar pūkainu pakaļu un baltu apkaklīti. Es viņu sekojot aktualitātēm iesaucu par Smukuli. Ap pusdienas laku man jau likās, ka putnam viss nav lāga ar lidojamo aparātu, jo Smukuļa kungs bija pārstaigājis visu dārzu, nogaršojis visu, kas pieejams, atzīmējies visos stūros, bet lidojis tā arī nebija. Un tad naktī atāks kaķis vai lapsa un viņu apēdīs, es domāju, kā to mazo sīli un jauno žagatu. Bet nekā nebij, izrādās kundziņam visu dienu lidot nevīžojās, un tikai pret pašu vakaru viņš diezgan smagnēji pārvarēja gravitāciju. Kā citādi, ja noēdis pusi mūsu mauriņa.