Božena Chodunska

1."...Šajās brīvdienās glābēji arī saņēma izsaukumu uz Carnikavu, kur Gaujā pazudusi pusaudze."
2) "Glābēji upi pārmeklējuši, taču ar tumsas iestāšanos darbi pārtraukti. Nākamajā dienā noskaidrojies, ka jauniete izpeldējusi citā vietā un devusies turpināt svinēt svētkus." (http://www.diena.lv/14013551).

Pēc aculiecinieku stāstījuma ap četriem rītā C.ciemā notikumam par godu dziļās sērās tika pārtraukta zaļumballe.

Mūsu ciema jūra vakar bija nesmaržīga, ūdenī peld kaiju spalvas, un smiltis ir maijvaboļu kapsēta, bet citādi tur viss pa vecam.
Un tad nez no kurienes uzradās eņģelis krievu vīrieša izskatā, ģērbies linu biksēs un krustiņā, un grib ar mani runāties. (Devuška, a možno ja vam zadam ņeskoļko voprosov? Ja sovsemj zaputalsja v žižnji…). Mēs norunājām gandrīz stundu, kamēr es trīs reiz apraku un izraku savas kājas un gandrīz pazaudēju velosipēdu saslēdzamo atslēgu. Par dzīves jēgu. Par vīrieša dvēseli un sazin ko, kas liek apstaigāt 7 krogus, vārīt sūdus, izkauties un izdot naudu par svešām sievietēm, lai gan mājās pašam sava Taisija vai Ļena. Kopumā mūsu dialogs bija Džārmuša filmas cienīgs. (Starp citu, vai jūs redzējāt pīlītes? Pīļu mamma ar veseliem 17 pīlēniem. Tās nav parastas pīles, bet kaut kādas jūraspīles.)
Nu jā. Nevajag domāt, ka svešs cilvēks nāk klāt meitietim, kas sēž smiltīs un rok bedrītes, tāpat vien. Patiesībā viņš ir viegli paģirains eņģelis ar apsarkušām acīm, kas uzdod jautājumus tieši starp acīm. (Vai jums ir kāds hobijs? Vai jūs mīlat savu vīru? Ko jūs darāt, kad jūs nevarat saprast, kā pareizi rīkoties? Vai jums ir bijis tā, ka jūs izdarāt kaut ko nepareizi un tad sevi attaisnojat? Vai nav tā, ka mēs vienmēr attaisnojam sevi? Vai jums ir grūti pieņemt lēmumus?)
Beidzot mēs ar eņģeli atvadījāmies un novēlējām viens otram visu labu un atrast atbildes uz visiem jautājumiem. Es braucu mājās ēst vakariņās, bet eņģelis soļoja pa pludmali virzienā galvaspilsēta Rīga.