![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mīļo Garkājtētiņ!
Esmu pelnītā atvaļinājumā jau nedēļu. Manā kontā ir:
1) viens ļoti sadauzīts kājas celis (zilums augšpus un lejpus, tūska turas jau nedēļu un nevienam mana kāja nepatīk, tāpēc pēc skatītāju vēlēšanās es valkāju tikai bikses-garās un arī tās ar zināmām grūtībām, jo ekstremitāte sapampusi, bet man ir tikai šitās te šauriņās ūziņas. Ja tā turpināsies, nopirkšu šaravārus, es jau vienus noskatīju).
2)brauciens pa Kurzemes bākām. Es uzkāpu Miķeļtornī (ar visu kājas nelikvīdu) un Irbenes radiolokācijas šķīvja iekšpusē. Ļoti patika abi. Iesaku.
3) Tartu apmeklējums. AHHa centrs. Es tur nosvēros. Man gan īpaši nepatika tas, ko tie svari rādīja.
3) histēriskas darbības sakņu un puķu dārzā. Aizmirsu iesēt lupīnas, nākamās paaudzes man to nepiedos.
4) Talsu apmeklējums kā mazās vokālistes atbalsta grupai. Talsi ar saviem jocīgajiem pakalniem un mazajiem dārziņiem, iekšpagalmiņiem un šķūnīsiem varētu patikt dažādu sugu turistas, lai gan izskatās, ka Talsiem par turistas nav nekādas intereses, jo visa saviesīgā dzīve un tirdzniecība sestdienā beidzas akurāti 15.00
5) kratīšanas un atpakaļkratīšanās trajektorijā Rīga-Talsi-Rīga īrētā busiņā bez jūtamiem amortizatoriem, kas ir pieminēšanas vērta pati par sevi, jo pirmo reizi mūžā man braucot busa bija patiesi bail, ka kratīšanās laikā varētu tikt atsistas nieres. Lai TK svētī šoferīti un viņa darbazirgu, mēs esam mājās, es un manas nierītes. Tomēr kopā.
Kopumā ņemot atvaļinājums atnāca pēdējā brīdī pirms pilnīgas personības degradācijas. Esmu sākusi ar darba atstāto seku apzināšanu iekš miesas un gara, un tās nav mazās, mīļo Garkājtētiņ, dārgo Dakter un citi apkalpes locekļi.
Esmu pelnītā atvaļinājumā jau nedēļu. Manā kontā ir:
1) viens ļoti sadauzīts kājas celis (zilums augšpus un lejpus, tūska turas jau nedēļu un nevienam mana kāja nepatīk, tāpēc pēc skatītāju vēlēšanās es valkāju tikai bikses-garās un arī tās ar zināmām grūtībām, jo ekstremitāte sapampusi, bet man ir tikai šitās te šauriņās ūziņas. Ja tā turpināsies, nopirkšu šaravārus, es jau vienus noskatīju).
2)brauciens pa Kurzemes bākām. Es uzkāpu Miķeļtornī (ar visu kājas nelikvīdu) un Irbenes radiolokācijas šķīvja iekšpusē. Ļoti patika abi. Iesaku.
3) Tartu apmeklējums. AHHa centrs. Es tur nosvēros. Man gan īpaši nepatika tas, ko tie svari rādīja.
3) histēriskas darbības sakņu un puķu dārzā. Aizmirsu iesēt lupīnas, nākamās paaudzes man to nepiedos.
4) Talsu apmeklējums kā mazās vokālistes atbalsta grupai. Talsi ar saviem jocīgajiem pakalniem un mazajiem dārziņiem, iekšpagalmiņiem un šķūnīsiem varētu patikt dažādu sugu turistas, lai gan izskatās, ka Talsiem par turistas nav nekādas intereses, jo visa saviesīgā dzīve un tirdzniecība sestdienā beidzas akurāti 15.00
5) kratīšanas un atpakaļkratīšanās trajektorijā Rīga-Talsi-Rīga īrētā busiņā bez jūtamiem amortizatoriem, kas ir pieminēšanas vērta pati par sevi, jo pirmo reizi mūžā man braucot busa bija patiesi bail, ka kratīšanās laikā varētu tikt atsistas nieres. Lai TK svētī šoferīti un viņa darbazirgu, mēs esam mājās, es un manas nierītes. Tomēr kopā.
Kopumā ņemot atvaļinājums atnāca pēdējā brīdī pirms pilnīgas personības degradācijas. Esmu sākusi ar darba atstāto seku apzināšanu iekš miesas un gara, un tās nav mazās, mīļo Garkājtētiņ, dārgo Dakter un citi apkalpes locekļi.