Božena Chodunska

Tagad mēs strādājam stikla būrī varen pseidosmalkajā kantoru kvartālā, kur ik rītiņu, vakariņu, noskanot iedomu svilpei, balto apkaklīšu pūlis plūst iekšā-ārā, ārā-iekšā pa nemaz ne tik iedomu vārtiem. Forda rūpnīca nervozi pīpo vīnogu lapas.
Nezinu, kurš izdomājis atvērtā tipa birojus, bet kājas no pakaļas viņam/viņai gan vajadzētu izraut. Diez, cik ilgi būs jāgaida, līdz pirmie kantora ķirmīši ar sabrukušajiem nerviem ar kliedzienu "Dievs, sargi ķeizaru!" izmetīsies pa kāda tur stāva logu, ja vien pamanīsies pa to izspraukties.
Patiesībā vienīgais, kas man no tiesas patīk ir skats pa logu visas sienas augstumā. Šodien es novēroju kaķīšus. Viens vecāks vīrs jau kuro dienu iet pastaigāties ar suni un viņam līdzi nāk trīs kaķi. Ar labu nakti, mīļo Garkājtētiņ, dārgo dakter, Meinas grāfi un hercogi!