Božena Chodunska

Deviņdesmitie gadi atmiņā iegūluši ne tik vien ar bandu kariem un eiroremontu, bet arī ar Latvijas Televīzijas raidījumu jaunākajai paaudzei "Skabarga", kura ietvaros cien. Anita Plūme reiz, atbildot uz skatītāju gaudām par nepietiekamu lielumu, nepareizu krāsu un faktūru, sacīja šādus viedus, nē, drīzāk hrestomātiskus vārdus:
- Vislabākais krāniņš ir tas, ko naktī tumsā var sataustīt sev blakus, un gan jau kādam būs vajadzīgas tieši jūsu krūtis. Kaut vai tikai tāpēc, ka viņam pašam tādu nav.

Iedomājieties, un to tak pārraidīja nacionālā televīzija!

Andrē Agasi Jūrascūkas kundziņam, mīļi sauktam par Speķīti, 31. jūlijā apritēja pilns gads, kas ir nopietns vecums jūras cūku vīrieša mūžā, es pat pieņemu, ka tas ir kāds  no krīzes posmiem, jo viņš nudien sācis uzvesties kā krīzēts. Es jau laikam teicu, ka Speķītis ir gauži nekārtīgs, atšķirībā no dažām zināmām sieviešu kārtas jūrascūkām. Tēlaini runājot, viņš atraugājas pie galda, nomet zeķes un nočurā poda malu.

Visam tam vēl pievienojās liekais svars un agresīva uzvedība - uzbrukums manai rokai, būra demolēšana, galda piederumu piegānīšana. 

 Ņemot vērā pēdējos punktus, pāraudzināšanas komisijas sēdē tika nolemts iegādaties Speķim saitīti un sākt viņu staidzināt, jo veselā miesā vesels gars, visas nedienas rodas no bezdarbības, un jūrascūkā visam jābūt skaistam. Saitīte, mazo draudziņ,  nepieciešama, jo labi nobarots jūrascūciņu tēviņš, nokļuvis uz brīvām kājām, par spīti saviem paliela klizmas balona izmēriem un formai izrāda iespaidīgu ātrumu un reakciju, kā dēļ ir gadījies līdaciņā mesties viņam virsū, lai nepazaudētu objektu kuplos astilbju krūmos un  attiecīgi tālāk pāri dzimtās zemes robežām kaimiņu teritorijā. Tātad Speķim tika iegādāts šāds aksesuārs. 

Pēc kopīgiem maniem un Līzes pūliņiem un asinis stindzinošiem spiedzieniem  (ne mūsu) ap Speķīša krūšu kurvi (to vietu vispēr ir diezgan grūti atrast, jo labi barota jūrascūciņa pēc formas un satura atgādina Gutiņu) izdevās apsprādzēt pirmo siksniņu, toties, kad tikām līdz vēdera daļai (par to orientējoši var uzskatīt vietu starp priekšas un pakaļas ķepiņām), izrādījās, ka mūsu siksniņa nav ne tuvu tam, lai to varētu apsprādzēt ap latviešu j-cku vīrieša vidukli (latviešu cilvēku vīrietis laikam sākās no 100 kg?). Siksniņa, tātad, nederēja, toties jau vairākas dienas mums ir pazemīga, laipna un pieticīga jūrascūcņa.  Bravūra pilnībā pazudusi. Mācība, ka par sliktu uzvedību pienākas siksna (tiesa, kā aksesuārs) ir pamatīgi iegūlusi apziņā, nekas tik šausmīgs ar viņu iepriekš nebija noticis.

  Labais Dinozoo veikals bija tik laipns un piekrita nederīgo aksesuāru nomainīt pret citu preci (pieņemsanas - nodošanas aktā ierakstīju  "nepareizs izmērs". Nepareizā izmēra siksniņas vietā tika iegādāti ap 2 kg  augstvērtīgas jūras cūku vīriešu barības, lai Speķa kundziņš nezaudētu neko no sava šarma un svarīguma.