Božena Chodunska

Reiz man bija kādu strēķīti vecāks kolēgis, kurš atcerējās, ka tad, kad bijis mazs puisēns, bet tik liels, ka jau mācējis lasīt drukātiem burtiem (bet tajos laikos bērniem nebija multeņu, ko skatīties un arī iPodu nebija, tāpēc viņi iemācījās lasīt agri, ja), vienvārdsakot laikam jau sešdesmitajos gados padomju poliklīnikā uz sienas bijis uzraksts, kas vēstījis šo:

ALKOHOLS NOGALINA KAUNA UN PRETĪGUMA JŪTAS UN VAR BŪT PAR IEMESLU SASLIMŠANAI AR SEKSUALI TRANSMISIVAM SLIMĪBĀM.

Vai nebūtu aplam jauki, ja arī mūsu veselības aprūpes iestādes un dzērienu veikalus rotātu šāda rakstura brīdinājumi?
Ja nu jūsos kas tapis nogalināts, vai ir bijis kāds iemesls, mēs jūs esam brīdinājuši, dārgie patērētāji.

Ko tikai es tagad neizdarītu, lai nevajadzētu darināt prezentāciju - sakārtotu galdu, pārskaitītu saspraudes un vēl visam kantorim noasinātu zīmuļus.

Es te aizgāju līdz veikalam bez brillēm, jo tumšs un tāpat neko lielu nevarēja redzēt, un tad es nodomāju, ka varbūt es pasaulei patiktu labāk un arī pasaule man patiktu labāk, ja es nevalkātu brilles. Pie mīnus 2.5 dioptrijām visam ir ūberromantisks patīna efekts un cilvēki visi tādi glīti, un rajons tāds skaists. Vienīgi veikalā labi nevar redzēt cenas, un vēl es mazliet iekāpu peļķē, un esmu drusku neveikla (patiesībā diezgan daudz), bet citādi, ak, cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā.