![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
- Kaimiņa-invalīda nepieskatītie bērni vairs nemētājas ar olām, toties vecākais puiks skolā joprojām neiet, un acīm redzot neviens (izņemot Jūsu Padevīgu Kalponi) to nav pamanījis jo neviena skola viņam pakaļ nenāk.
Viņi rudenī solīja pārvākties uz Jūrmalu (un tur būšot arī skola!), bet nupat jau Ziemassvētki. Neviens nekur nav pārvācies un skolas arī nav.
Laiku pa laikam no dzīvokļa atskan lamas (kaimiņa), bet nekas sliktāks arī nenotiek, tāpēc mēs dzīvojam itin mierīgi.
- Iznīcinātais Zobs tomēr atstājis rūgtumu sirdī - jebšu žoklis laiku pa laikam (gandrīz vienmēr, kad nedzeru zāles) smeldz ar Zobu pavisam nesaistītā vietā (patiesībā jekur), it kā pa to mazos tanciņos braukātu mazi, nešpetni burunduciņi. Tādos brīžos es kļūstu dezorientēta un bēdīga, nevaru ar baudu pastrādāt, un, lai nekļūtu ļauna, velku no rokassomas pretsāpju šaibas (nekad neesmu dzērusi tik daudz zāļu). Toties limfmezgli vairs nav palielināti (tik ļoti kā agrāk).
-Jā, un pēc aptiekāra padoma nopirku kaučkādu briesmīga izskata klepussīrupu ar vēl baisākām organoleptiskajām īpašībām un nosaukumu "Amtersol", kas izklausas pēc mēbeļu pulējamā ļīdzekļa. Lai nu kā, tas izrādijās īsta panaceja un klepojot vairs nav sajūta, ka nupat arī labĀa smadzeņu puslode būs izklepota.
- Karstā ūdens patēriņš joprojām 10 kubi.
- Lai dzīve nebūtu kā medusmaize, mazgadīgajai skatuves māksliniecei šonedēļ jau 4 koncerti
- Labā ziņa - droši vien aizkulisēs es varēšu adīt. (MĒS ejam jau sestajā klasē un MUMS mājturībā jāada getras, un dažam labam (kas gan māk spēlēt groza bumbu, un mēs zinām, kas tas ir, bet nerādīsim ar pirkstu, ja?) ir abas kreisās rokas, ja runājampar uz adīšanu, pie tam, izskatās, ka abas šīs kreisās ekstremitātes aug tieši no dibena.
Viņi rudenī solīja pārvākties uz Jūrmalu (un tur būšot arī skola!), bet nupat jau Ziemassvētki. Neviens nekur nav pārvācies un skolas arī nav.
Laiku pa laikam no dzīvokļa atskan lamas (kaimiņa), bet nekas sliktāks arī nenotiek, tāpēc mēs dzīvojam itin mierīgi.
- Iznīcinātais Zobs tomēr atstājis rūgtumu sirdī - jebšu žoklis laiku pa laikam (gandrīz vienmēr, kad nedzeru zāles) smeldz ar Zobu pavisam nesaistītā vietā (patiesībā jekur), it kā pa to mazos tanciņos braukātu mazi, nešpetni burunduciņi. Tādos brīžos es kļūstu dezorientēta un bēdīga, nevaru ar baudu pastrādāt, un, lai nekļūtu ļauna, velku no rokassomas pretsāpju šaibas (nekad neesmu dzērusi tik daudz zāļu). Toties limfmezgli vairs nav palielināti (tik ļoti kā agrāk).
-Jā, un pēc aptiekāra padoma nopirku kaučkādu briesmīga izskata klepussīrupu ar vēl baisākām organoleptiskajām īpašībām un nosaukumu "Amtersol", kas izklausas pēc mēbeļu pulējamā ļīdzekļa. Lai nu kā, tas izrādijās īsta panaceja un klepojot vairs nav sajūta, ka nupat arī labĀa smadzeņu puslode būs izklepota.
- Karstā ūdens patēriņš joprojām 10 kubi.
- Lai dzīve nebūtu kā medusmaize, mazgadīgajai skatuves māksliniecei šonedēļ jau 4 koncerti
- Labā ziņa - droši vien aizkulisēs es varēšu adīt. (MĒS ejam jau sestajā klasē un MUMS mājturībā jāada getras, un dažam labam (kas gan māk spēlēt groza bumbu, un mēs zinām, kas tas ir, bet nerādīsim ar pirkstu, ja?) ir abas kreisās rokas, ja runājampar uz adīšanu, pie tam, izskatās, ka abas šīs kreisās ekstremitātes aug tieši no dibena.