Božena Chodunska

Mūsu kantorī lieli svētki - jaunais MS Office 2010 ir klāt! Jau otro dienu liekas, ka man ir abas kreisās rokas. Sevišķi jauks ir exselis. Izskatās, ka tas radīts cilvēkiem ar disleksijas iezīmēm vai ēģiptiešiem. Raugi, teksts daudzviet aizstāts ar ikonām, kur es tak māku lasīt, toties dota lieliska iespēja īsināt citādi garlaicīgo darba dienu pētot, ko nozīmē katrs no hieroglifiem.

Svētdien es biju mājās pēc astoņiem vakarā, jo bij tak jāsvin Līžbetiņ's dzimumdiena. Un pēc tam jāklausās, kā Līžbetiņ mocās ar topiku angļu valodā (dievgodvārds, manā laika par Ļeņinu Londonā bij sakarīgāk) un neatceros, kas vēl tād bij jādara, tak tam bija sakars ar bērniem (bet ne tas, ko jūs varbūt iedomājāties, ja) un gulēt es aizgāju pusvienos.
Un vakar bija vecāku sapulce, un tad bija jāiepērk bērnu barība šodienas ekskursijai un kauč kā sanāca, ka majās biju.. tadamm... pl. 21.30 kaut kā līdzīgi.
Un šodien Agņeškai ir ģenerālmēģinājums baleta izrādei (karavīrs un morītis masu skatos, bet vienalga uz skatuves!) un mājās mēs būsim (šajā vietā es gribētu fanfaras) ap pl. 21., nu jā.
Rit ir mēginājums un sports man pašai, un piektdien ir 2 (divas) izrādes, un sestdien un svētdien basketbols (Dienvidparka govis atkal spēlēs) un, Dakter,es jums gribētu pavaicāt, kā man būt? Ja es gadienā gribētu iet uz teijateri vai kīnō un ēst saldējumu, un skatīties gūlbjumāj ar kādu kungu mēnesnīcā (protams, ja kādam iepatiktos manas mazās, glītās austiņas), vai notamborēt kādu tējkannas sildītāju, vai atkal izmazgāt koridorī grīdu, jā Dakter, tad man vajadzētu atrast kādu papildus laika dimenziju, vai paralēlo pasaul'. Tā lūk!