Božena Chodunska

Mūsu klasē mācījās meitene pirmrindniece, sauksim viņu par Zentu. Zenta bija pionieru vienības (vai kā tur pareizi bija) vadītāja, pēc tam komjaunatnes līdere un vispār - kārtīga reģiska šī Zenta bija. Vienīgais klases personāžs, kuru pamanot uz ielas gribas pētīt kādu skatlogu, pat jau tur būtu izkārta vīriešu garā baltā apakšveļa, nevis sirsnīgi krist ap kaklu. (Starp citu, pārējos klasesbiedrus es mīlu!)
Tad nu raugi, paiet kāds pusotrs gads pēc skolas beigšanas, un Zenta pirmo reizi kopīgās skolas karjeras laikā visus uzaicina ciemos, jo apprecējusies. Un mēs aizejam arī. Lielākā daļa. Gribas vienam uz otru paskatīties un tā. Zenta saved visus viesistabā, cienā ar kafiju, alkohols mums ir pašiem. Droši vien Ķirzakas Smaids vai kas tāds, ko jau nu tolaik varēja dabūt. Dienaskārtībā Zentas kāzu videoieraksti. Kleita aļa putukrējuma torte, baznīca, puķes. Visur daudz Zentas. Mazliet arī Līgavaini var redzēt. Mašīna. Neatceros kāda, bet liela. Ar puķes. Un Zentas komentāri. Tas maksāja tik. Tas šitik. Un tā mašīna bija mazākais par ko mēs kāzās maksājām. Mēs tā kā mulstam, tā kā kā. Visi studenti džemperos un šņorzābakos. Ko mēs saprotam no kleitām. Pa tam apprecējušās vēl divas meitenes, bet pieticīgāk. Ir deviņdesmito gadu pirmā puse galu galā.
Kad visa filmā noskatīta, iestājas klusums, ko mēdz dēvēt par neveiklu, un Zenta jautā, vai vēl kādam neesot kādi kāzu videoieraksti, klau Monika, tu tak arī apprecējies nupat. Klusums. Visi nepiespiesti eleganti malko Ķirzakas Smaida kokteiļus. Tad klusumā atskan manas precētās draudzenes balstiņa, nu tāda dzidra, dzidra kā zvaniņš:
"Man ir gan kāzu videoierakstu kasetes, bet es nekādi nevarēju izvēlēties, kuras rādīt, jo trīs no tām ir pornogrāfiskas!"