Božena Chodunska

Vidusskolas priekšpēdējā klase. Kultūras vēsture/ sabiedrības mācība vai kas cits no šitās pudeles. Pavasaris gaisā (ņe tāda hujņa, kas pašlaik aiz loga). Saule spīd. Putni čivina. Meitenes jau uzvilkušas īsus svārkus. Skolotājs, kurš vizuāli atgādina Žurka Kungu no bērnu grāmatiņas "Meža pasakas", slinki baksta ar pildsalvu šurnālā un, nonācis pie attiecīgā burta, jautā Boženkas klasesbiedram Miķelsonam: "Miķelson, kāds i' filosofij's pamatjautājums?". Miķelsons lēni pieceļas, jautājumu itin kā sadzirdējis, tomēr veras laukā pa logu, kur saule un putni, un meitenes... Tad lēni, bet ļoti skaļi, joprojām veroties kaut kur tālēs, sapņaini bilst: "Sieviete!"
Priekškars. Publika konkrēti lauž.

Pareizi atšūts vīrišķis vienmēr atgriežas kā bumerangs.


Pieredzējuša lietotāja papildinājums tēzei "Bumerangs" -"...un trāpa pašai pa galvu".