Božena Chodunska

Atvaļinājums ir pagājis, lai dzīvo atvaļinājums. Tātad, rezumē un citējot Oskaru, zvejnieka dēlu, ko tad es esmu redzējuse no savas jaunības? Apmeklēju Gaujas ieteku jūŗā (ar bērniem, miesīgajiem) Gauja un jūŗas stāv kā stāvējušas, kas priecē, un tur (pie ietekas) joprojām ir ļoti glīti. Apmeklēju mežu, pat vairākas reizes (ar bērniem, miesīgajiem arī) Pirmajā reizē salasījām 3 (trīs) sēnes, otrajā – pusgroziņu ar bērzlapēm juvenīlajā attīstības stadijā, tobiš ar podiņiem. Apmeklēju Gaujas peldvietu katru dienu (arī ar bērniem, tāpec lai tas, kas saka, ka es nenodarbojos ar saviem pēcnākamiem, pirmais met akmeni, pagāns tāds). UN gaidīdama Kanādas tēvoca atnākšanu pucēju vasarnīcas sauso ateju un pat atejs lodziņam norāvu veco krāsu un nopucēj un uzlik jaunu! Un tad es domāju, atbrauks tēvocis un ies uz sauso ateju, un tad es viņam teikšu – re ku šito es pati krāsoju ar savām mazajām roķelēm, pavej, sava atvaļinājuma laikā, ko domājies. Skromņiņko no čistjiņko, kā sacij jaunais krievs par Ermitāžu. Vai Luvru.
Un Tēvocis atbrauca ar visu kundzīti, un mēs viņs vedām rādīt muzejus un božņeicas, un tad tēvocs atbrauca arī uz dāču un gāja ar uz to sauso ateju, bet kaučkā nesanāca pajautāt, ko viš domā par to ekzotiku, vai tas vispārbā nav ārpus viņa iztēles robežām. Jā, un es tā iedomājos, ka visa tā radu saime tomēr bij tēvočam par raibu un skaļu un iedzerošu, kā tāda itāļu ģimene, jo tēvocīts pats tak alkoholu nilieto. Vispār to visu čigānu tirgu un cirku vajadzēja nofilmēt, un muzīku kādu smuku uzliktu fonā, un ta Kusturica mūs apskaustu. Un to vietu, kur mans papus attais’ garāž un rāda tēvočam savu 26 gadus veco bet ejošo žiguli, es vienmēr patītu atpakaļ un skatītos divreiz.

... un kas man lika vēl vakarnakt to baltkrievu šņabi dzert? Tik labi gāja iekšā, tik labi, par to tagad atkalīt ūdenim laba garš un miegs nāk. Un vēl man mājās divi maisi ar pāraugušiem gurķiem no radu laukiem, kas nozīmē, ka nebūs tev, putnu Bulbul, gulēt iet, bet būs tev Latgoles salātus darināt. Kamēr nelabi paliek. Un vēl man ir labi noauguši kabači kārtīgas beisbola nūjas lielumā. Tikai resnāki.
Tas viss apstākļos, kad bērni no abiem metieniem noarhivēti iekš basketbolnometn. Tie gurķi man laikam ir pašas Laimesmātes sūtināt, jo citādīgi es tak nezinātu, ko manim darīt ar savu dikten lielo brīvo laik.