Božena Chodunska

Šī ir tā stunda, tas brīdis, kad es vēlētos doties emigrācijā. Varbūt misijā uz Borneo vai pat kādu attālāku planētu. Nodarboties ar Īstenās Ticības (par saturu vienosimies) propagandu. UN MANI BĒRNI, KAULS NO MANA KAULA MIESA NO MANAS MIESAS, MANS ĢENĒTISKAIS MATERIĀLS, LAI PALIEK MĀJĀS! Sabotieri dienaszagļi liekēži asinssūcēji utt. Nemaz nerunāsim par to, ka aizvakar uzlecošā basketbola zvaigzne acīmredzami izpeldina dušā manu mobilo telefonu un pēcāk acīs skatoties ar politiķa pārliecību balsī apgalvo, ka neko tādu nezina, telefons vienkārši izslēdzies mammīt. Nepieminēsim faktu, ka viņas Pirmklasnieciskā Cienība sadrāž zīmuļus akurāti uz taburetes un visas krāsainās draziņas tur arī atstāj turpatiņās. Taisni tālabad, lai es tur no rīta dzerot kapeju iesēstos ar lietišķo darba svārciņu? Pietiks jau ar personīgās mantības, trauku, drēbju, rotaļlietu, barības ,herņu , hujņu kaudzēm, kuras iestiepjas mākoņos taisni man acu priekšā (bilde nevarētu būt sliktāka, ja es izmitinātu kurdu bēgļus, pietrūkst tikai ugunskura istabas viducī), pietiks ar necienīgo izturēšanos saskaņā ar Civillikuma kuru tur pantu un milzīgajām ekspansijas vajadzībām. Es neesmu nekāda Demētra vai Gaja-Visa-Radītāja un mana mātišķā būtība nav bezgalīgs lielums. Tā pati esošā un skopi limitētā ir iestūķēta visai nelielā un kuslā ķermenītī, kurš atsakās vākt citu indivīdu atstāto kultūrslānekli 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā. Es esmu estrogēniem pietūcīts īpatnis. Sieviete, ko domājies. Ziediņš dzīves vaiņagā. Dailes nesēja. Maiguma iemiesojums. Varbūt gribu dejot bārā pa galdiem un griezt krūšturi ap galvu nevis skrāpēt putras paliekas no grīdas.... vannas istabā vai sapārot 36 pārus dažāda lieluma un krāsu zeķu. Ja jaukās meitenītes sadomās spēlēt basketbolu Ņūdžersijā vai iziet pie vīra, es pati savām rokām sakravāšu viņu koferīšus.
Mandomāt, uz prezervatīvu paciņām būtu jādrukā kaut kāds kids-warnings. (Sekss var izraisīt bērnus. Bērni ir visdārgākais hobijs). Varbūt pat dzīvesstāsti. Sak, mans jaunais draugs, arī mana sirds sendienās bija karsta, kā tikko no krāsns izjemta krūze, es plānoju atklāt jaunas tauriņu sugas un traukties universa tālēs, bet tagad es vāru frikadeļu zupu un slīkstu nesalokāmās tīrās veļas kaudzēs...