![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Labdien, mani sauc Božena un es esmu atkarīga no neveselīga dzīvesveida.
Atvaļinājuma sliktā puse ir tā, ka nemitīgi jābadojas, jo a) nav laika ēst,b) tu, nabaga atvaļinātais, atrodies tādos apstākļos, ka nav ko ēst, vai esošo ēdmaņu nav iespējams ēst. Atvaļinājuma labā puse ir tā, ka tu nemitīgi dzer alkoholu. Nav nekāda vaina, ja 5 dienas pavadi skarbo somuļaužu kempingvietās, apskati mazas to pašu ļaužu apdzīvotas saliņas vai slīpē vietējo pilsētvidi, kamēr jaunākais bērns tev cenšas izraut no eņģēm abas rokas (turēšanās pie rokas un secīga lēkāšana ir iedzimta. Iespējams, tā ir kāda mutācija).
Jauki ir arī tas, ka pēcāk 3 dienas vari bezrūpē pludināties par upi, nocepināt sarkanu ģīmi, dabūt dīvainas konsistences roku ādu, šmorēt uz ugunskura smalkus ēdienus, kā griķi ar cūkgaļas konserviem un pelniem, makaroni ar sieru un pelniem, vai gaļa uz kārklu vicām, ar pelniem, dzert alu, vīnu un degvīnu, uzkožot ar kukurūzas čipsiem. Atlikušajā laikā tu vari staigāt apkārt ar slapju airi kopā ar līdzīgiem mežabrāļiem, izkatīties bīstami, nerūpēties par matu sakārtojumu un makijāža daili. Pēcāk atgriežoties dzīvesdūksts vainagotajā darba vidē, tev ir pagrūti atmazgāt nokvēpušās un saskrāpētās ektremitātes, saprast, pa kuru galu velkams lietišķais apģērbs, tavs mainkīrs ir ekstrēmi dabisks, un tu konstatē, ka kolēģi tev, tieši tev pietaupījuši brīnumjauku projektu, kurš tevi gaidījis visu atvaļinājuma laiku un no kura atteikušies itin visi, pat ta garīgais radītājs. Un tev šis bārenītis jājem zem spārna,jaceļ saulītē, jāreanimē, jābaro ar savu asini un jāaudzina šis pāragri dzemdinātais monstrs, šis aizjūras tēvoču piesviestais frankenšteins, neviena nemīlētais bastards. Tikai nedomājiet, ka es nesūdzos! Tā jau ir. Cilveks nevar ilgstoši būt laimīgs un bezrūpīgs, vizināties pa upi, dzert šņabi un vicināties ar airiem! Katram jau lielajā rūpju krātuvē savs rūpestiņš jo smagi turams!
Atvaļinājuma sliktā puse ir tā, ka nemitīgi jābadojas, jo a) nav laika ēst,b) tu, nabaga atvaļinātais, atrodies tādos apstākļos, ka nav ko ēst, vai esošo ēdmaņu nav iespējams ēst. Atvaļinājuma labā puse ir tā, ka tu nemitīgi dzer alkoholu. Nav nekāda vaina, ja 5 dienas pavadi skarbo somuļaužu kempingvietās, apskati mazas to pašu ļaužu apdzīvotas saliņas vai slīpē vietējo pilsētvidi, kamēr jaunākais bērns tev cenšas izraut no eņģēm abas rokas (turēšanās pie rokas un secīga lēkāšana ir iedzimta. Iespējams, tā ir kāda mutācija).
Jauki ir arī tas, ka pēcāk 3 dienas vari bezrūpē pludināties par upi, nocepināt sarkanu ģīmi, dabūt dīvainas konsistences roku ādu, šmorēt uz ugunskura smalkus ēdienus, kā griķi ar cūkgaļas konserviem un pelniem, makaroni ar sieru un pelniem, vai gaļa uz kārklu vicām, ar pelniem, dzert alu, vīnu un degvīnu, uzkožot ar kukurūzas čipsiem. Atlikušajā laikā tu vari staigāt apkārt ar slapju airi kopā ar līdzīgiem mežabrāļiem, izkatīties bīstami, nerūpēties par matu sakārtojumu un makijāža daili. Pēcāk atgriežoties dzīvesdūksts vainagotajā darba vidē, tev ir pagrūti atmazgāt nokvēpušās un saskrāpētās ektremitātes, saprast, pa kuru galu velkams lietišķais apģērbs, tavs mainkīrs ir ekstrēmi dabisks, un tu konstatē, ka kolēģi tev, tieši tev pietaupījuši brīnumjauku projektu, kurš tevi gaidījis visu atvaļinājuma laiku un no kura atteikušies itin visi, pat ta garīgais radītājs. Un tev šis bārenītis jājem zem spārna,jaceļ saulītē, jāreanimē, jābaro ar savu asini un jāaudzina šis pāragri dzemdinātais monstrs, šis aizjūras tēvoču piesviestais frankenšteins, neviena nemīlētais bastards. Tikai nedomājiet, ka es nesūdzos! Tā jau ir. Cilveks nevar ilgstoši būt laimīgs un bezrūpīgs, vizināties pa upi, dzert šņabi un vicināties ar airiem! Katram jau lielajā rūpju krātuvē savs rūpestiņš jo smagi turams!