![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Svētdien ar Mīļo Bērniņu, Meitu no I metiena tobiš, bijām uz kino. Uz Hariju Poteru.
Pusaudžu mīla uz ekrāna mani sasentimentēja, iesnostalģēja untājoprojām. Tā mīla sen sen, pirms daudziem gadiem tak bija pavisam savādāka, tie skūpsti un tā grābstīšanās un tas sekss un tās trīsas bija tik ... tik.. nu... patiess? Skaists? Īslaicīgs? Vienkārši savādāks? Ne kā tagad. Ar kādu "kretīnu manā vecumā". Tak skaidrs, ka "ar kretīnu manā vecumā" tas viss ir pavisam līdz izmisumam pragmatiski. Un jārēķinās, ka vidējs "kretīns manā vecumā" prātā būtu gatavs izkniebt veselu sieviešu volejbola komandu. Vai jebkuru citu komandu. You know. Tikai sieviešu. Kaut vai golfa. Vai šaha. Ja varētu un rokas nebūtu par īsām. Jā, pie kā mēs palikam? Un tad man liekas, lai par tādiem sīkumiem nebūtu jāuztraucas, tev vismaz nav jābūt galīgi pret nokniebties ar futbola komandu, ieskaitot masieri vai pūtēju orķerstra "Rīga" vīrišķo diasporu.
Jā un tad pēc filmas viens pinīgā alkohola reibumā esošs jaunietis lūrēja uz Meitu I. Uz miesu no manas miesas, kaulu no mana kaula. Jau lūr! iedomājieties tikai! Kur manam skuķam tak lai arī pupi izdīguši un pats tāds liels izskatās, galīgi nav skaidrs, kas tie ir, nu pupi taču. Vismaz man tā likās, ka lūr. Var jau būt ka aizreibušais skats vienkārši klīda no viena krāsaina objekta uz otru.
Meita no I metiena kļuvusi dikti prātīga. Veikalā viņa man piebaksta, kad es ar sapņaini dirnu pie tēju plaukta un aizšķēroju ceļu godājamiem Ratiņu Stūmējiem. Es saprotu, ka atstāju mazuliet lunātiskas crummu mummy iespaidu. Bet jūs taks saprotat ka tas tāpēc, ka man ir daudz pienākumu un grūts darbs, kur cipari kā telefona numuri un tā? Un svētdien Bērnīts atgādināja, ka man ir apvilktas rozā zeķes, kuras ir labi redzamas iz kurpēm, ar politkorektu tekstu: "Izskatās drusku dīvaini, mammu. Bet tas jau nekas. Tev jau patīk izskatīties drusku dīvaini, vai ne?"
Pusaudžu mīla uz ekrāna mani sasentimentēja, iesnostalģēja untājoprojām. Tā mīla sen sen, pirms daudziem gadiem tak bija pavisam savādāka, tie skūpsti un tā grābstīšanās un tas sekss un tās trīsas bija tik ... tik.. nu... patiess? Skaists? Īslaicīgs? Vienkārši savādāks? Ne kā tagad. Ar kādu "kretīnu manā vecumā". Tak skaidrs, ka "ar kretīnu manā vecumā" tas viss ir pavisam līdz izmisumam pragmatiski. Un jārēķinās, ka vidējs "kretīns manā vecumā" prātā būtu gatavs izkniebt veselu sieviešu volejbola komandu. Vai jebkuru citu komandu. You know. Tikai sieviešu. Kaut vai golfa. Vai šaha. Ja varētu un rokas nebūtu par īsām. Jā, pie kā mēs palikam? Un tad man liekas, lai par tādiem sīkumiem nebūtu jāuztraucas, tev vismaz nav jābūt galīgi pret nokniebties ar futbola komandu, ieskaitot masieri vai pūtēju orķerstra "Rīga" vīrišķo diasporu.
Jā un tad pēc filmas viens pinīgā alkohola reibumā esošs jaunietis lūrēja uz Meitu I. Uz miesu no manas miesas, kaulu no mana kaula. Jau lūr! iedomājieties tikai! Kur manam skuķam tak lai arī pupi izdīguši un pats tāds liels izskatās, galīgi nav skaidrs, kas tie ir, nu pupi taču. Vismaz man tā likās, ka lūr. Var jau būt ka aizreibušais skats vienkārši klīda no viena krāsaina objekta uz otru.
Meita no I metiena kļuvusi dikti prātīga. Veikalā viņa man piebaksta, kad es ar sapņaini dirnu pie tēju plaukta un aizšķēroju ceļu godājamiem Ratiņu Stūmējiem. Es saprotu, ka atstāju mazuliet lunātiskas crummu mummy iespaidu. Bet jūs taks saprotat ka tas tāpēc, ka man ir daudz pienākumu un grūts darbs, kur cipari kā telefona numuri un tā? Un svētdien Bērnīts atgādināja, ka man ir apvilktas rozā zeķes, kuras ir labi redzamas iz kurpēm, ar politkorektu tekstu: "Izskatās drusku dīvaini, mammu. Bet tas jau nekas. Tev jau patīk izskatīties drusku dīvaini, vai ne?"