Viss uz Planētas Zeme rādās itin jauki iekārtots no Mīļā Dieviņa/ Lielā Sprādziena, zvēriņi, puķītes, putniņi...sekss, rokenrols...
Nesaprotu gan, kā Tas Kungs/ Lielais Sprādziens savā gudrībā visu tik aplam jauki iekārtojot pieļāvis tik nesmuku lietu kā netīrumi.
Pavej - es veselu stundu berzu virtuves flīzes, kaut vai tālabad, lai mana apdzīvojamā platība ilgtermiņā netiektos samazināties uz sienu apauguma rēķina. Vesela stunda no radības kroņa dzīves tātad paiet rupji rīvejot sienas. Es - sieviete, dieviškā saprāta dzirksts un zvaigžņu pīslis nevis izšuju krustdūrienā gleznu kurā attēloti Leda un gulbis vai Ajropas nolaupīšana, bet gan beržu šmuces. Ievērojiet - ar rokām un tādu kā švammīti. Nevis lineāro paātrinātāju vai lāzersuku. Aiz loga 21. gadsmits, klonēta aita Dollija, Marsa zondes izmauro sarkanās planētas virsmu, bet es - ar rokām beržu no sienām kultūrslāni. Kaut kā pat nesmuki sanāk!
Varbūt nelietderīgās beršanas stundas varētu kā nebūt pie viena pavadīt lietderīgās meditācijās koncentrējoties uz saulstara atmirdzumu nopulētā virtuves flīzē?
Nesaprotu gan, kā Tas Kungs/ Lielais Sprādziens savā gudrībā visu tik aplam jauki iekārtojot pieļāvis tik nesmuku lietu kā netīrumi.
Pavej - es veselu stundu berzu virtuves flīzes, kaut vai tālabad, lai mana apdzīvojamā platība ilgtermiņā netiektos samazināties uz sienu apauguma rēķina. Vesela stunda no radības kroņa dzīves tātad paiet rupji rīvejot sienas. Es - sieviete, dieviškā saprāta dzirksts un zvaigžņu pīslis nevis izšuju krustdūrienā gleznu kurā attēloti Leda un gulbis vai Ajropas nolaupīšana, bet gan beržu šmuces. Ievērojiet - ar rokām un tādu kā švammīti. Nevis lineāro paātrinātāju vai lāzersuku. Aiz loga 21. gadsmits, klonēta aita Dollija, Marsa zondes izmauro sarkanās planētas virsmu, bet es - ar rokām beržu no sienām kultūrslāni. Kaut kā pat nesmuki sanāk!
Varbūt nelietderīgās beršanas stundas varētu kā nebūt pie viena pavadīt lietderīgās meditācijās koncentrējoties uz saulstara atmirdzumu nopulētā virtuves flīzē?