Božena Chodunska

Ja jūs zinātu, cik pie mums daiļi un neaizmirstami, jūs steriem un apcirkņiem vien nestos šurp. Iet vaļā augusta zvaigžņu nakts, silta kā govs vēders, daudzsološa kā vēlēšanu gads. Es jau divreiz šovakar peldējos, vienreiz ar peldkostīmu, otrreiz ar neko. Grilā gail oglītes, un es dzeru otro ruma šķaidījumu ar laimiem un piparmētrām, mūsu ciemā kaut kādu Huanitas rumu var nopirkt pavisam lēti. Zvaigznes krīt, un es vēlos kaut ko, jā pareizi, tas ir jauns kažoks. Irsis ķer knišļus terases lampas gaismā, naktstauriņi gariem snuķiem apmeklē petūnijas un vasaras dālijas, puķutabaku un manu cīniju dobi.
Starp citu, mans draugs un dārza kaimiņš taksis Maksis ir sagrēkojis, visupirms viņš izvāļājies beigtā kurmītī, pēc tam iesmaržinājies ar sūdiņu. Maksis kaunās par saviem nedarbiem un slēpj grēcīgo purnu zem ķepām, viņš zina, ka grēka alga ir ūdens un ziepes.
Man rīt uz darbu, tāpēc, ar labu nakti apriņķa grāfi un hercogi, ar labu nakti, mīļo Garkājtētiņ, dārgo dakter, sirdsmīļo Tonušek.