Božena Chodunska

Liekas baigi dīvaini, ka pilsētas vidē vēl dzīvokļos var sastapt peles. Es atceros, ka vēl psrs laikos varēja sastapt kādu milzīgu žurku cilpojam pa ceļu pretī, vai arī lejā pa treptelpas pakāpieniem (tad arī pirmo reizi ieraudzīju, cik ļoti žurkas var saplacināties, lai izlīstu cauri apakšējai durvju spraugai). Bet Jaunlatvijas laikos šādas parādības novērotas daudz retāk. Tāpēc ir interesanti kāpēc tā - kur žurkas un peles palikušas, vai arī kāpēc vienās pilsētas vietās ir, citās ne. Kautkas bija dzirdēts par to, ka dažādi elektromagnētiskie starojumi, kas dēļ tehnoloģiju inovācijām tiek izmantoti daudz vairāk apkārtējā vidē, esot tie, kas atbaidot peles un žurkas. Bet atkl - Tav' māj' jau nav bezzonā.

Lai nu kā, ir dzirdēts arī par to, ka žurkas grauž cementu. Par pelēm gan ne. Un tolaik ar to cīnījās ieliekot izgrauztajos caurumos ar kaut kādu substanci piesūcinātu lupatu. Vielas smaka atbaidīja mazoz grauzējus.