[..]
Nē! Es neesmu princis Hamlets, ne man tādam jābūt;
Es esmu palīdzīgs kungs, tāds, kas palīdz
Virzīt aizsāktas procesijas, teikt dažus vārdus
dažā ainā,
Pamācīt princi; bez šaubām, viegli lietojams,
Godbijīgs, priecīgs, ja var ko darīt,
Laipns, piesardzīgs un kārtīgs;
Mīl runāt augsti, bet mazliet stulbs;
Laikiem, patiesi, gandrīz smieklīgs —
Pa laikam gandrīz nerrs.
Es kļūstu vecs... Es kļūstu vecs...
Es varu atļauties bikšu galus uzlocīt.
Vai lai valkāju matu celiņu pakausī? Vai drīkstu
ēst persiku?
Es tomēr vilkšu baltas flaneļa bikses un iešu
liedagā.
Es esmu dzirdējis, kā jūras meitas dzied, viena
otrai dzied.
Es nedomāju, tās man dziedās.
Es esmu redzējis, tās jāj uz viļņiem,
Baltos matus sukājot, kad vējš nopūš vilni,
Kad vējš pūš ūdeņus melnbaltus.
Mēs esam kavējušies jūras kambaros
Pie jūras meitām sarkanās un brūnās jūras
zālēs,
Līdz cilvēku balsis mūs modina, un mēs
slīkstam.
Tomass Stērns Eliots. Atdzejojis Dzintars Sodums.
"Kad zvaigznei izbeidzas degviela, tā sāk atdzist un gravitācija ņem virsroku, liekot tai sarauties. Šī saraušanās saspiež atomus kopā un liek zvaigznei atkal sakarst. Zvaigzne sakarstot sāk pārvērst hēliju par smagākiem elementiem — oglekli vai skābekli. Taču šajā procesā neizdalās liela enerģija, tāpēc sākas krīze. Par to, kas notiek tālāk, īstas skaidrības nav, taču šķiet, ka zvaigznes centrālie reģioni kolapsē līdz ļoti lielam blīvumam, ko sauc par melno caurumu." (S. Hokings, L. Mlodinovs, "Vēl īsāk par laika vēsturi".)
"Ir jāņutārpi jūsu domas,/ Kas tumsā mirdz kā briljanti,/ Bet saules gaismā — tārpi peleki." Lūcija Zamaič(-a).
Tās nav tikai "raritātes un kuriozitātes", bet "patiesi bieži, ļoti izplatīti fenomeni". Zigmunds Freids par dažām kārībām ("Ievadlekcijas psihoanalīzē").
Arvien biežāk sevi pārbaudu nevis ar Kanta kategorisko imperatīvu, bet ar Spinozas "Sub specie aeternitatis". Interesanti, vai kāds jau ir abus sastatījis.
Bašlārs: "Iztēloties nozīmē par vienu pakāpi paaugstināt realitāti." ("Gaiss un sapņi".)
Sontāga: "Interpretācija ir intelekta atriebība mākslai. Pat vairāk. Tā ir intelekta atriebība pasaulei. Interpretēt nozīmē noplicināt, iztukšot pasauli — nolūkā uzbūvēt "nozīmju" ēnu pasauli. Tas nozīmē pārvērst pasauli kā tādu par šo pasauli. ("Šo pasauli!" It kā būtu vēl kāda cita.) Pasaule, mūsu pasaule ir jau iztukšota, noplicināta. Nost ar visiem tās dublikātiem, līdz mēs atkal izjutīsim daudz tiešāk to, kas mums pieder!" ("Pret interpretāciju".)
Kas ir sliktāk — būt "Cilvēkam bez īpašībām" (Mūzils) vai "Viendimensionālajam cilvēkam" (Markūze)?
Navigate: (Next 20 Entries)