Vasaras sonāte
Sapuvušu augļu dvaka.
Lapotnēs krīt saules stari;
Dziedot melni mušu bari
Zib pār brūnām meža takām.
Sārti atspīdumi klājas
Pāri tumši zilām dūkstīm.
Dzeltenajos puķu čukstos
Dzirdams mīlas aicinājums.
Tauriņi cits citu dzenā,
Strazdu jūsmas pilni meži;
Dejo mārsilos uz ežas
Mana apreibusī ēna.
Padebešu stingie kumbri
Slīd pār krēslainajām stigām,
Vijoli kur skelets čīgā,
Atspiedies pret priedes stumbru.
Georgs Trākls. Atdzejojis Pēters Brūveris.