Bovuaarinja - Komentāri

bovuaarinja

15:06

Līdz šim vispār neinteresēja Orvels, bet te pēkšņi:

"Arī Rāvelstons iedzēra malku un uzmanīgi nolika savu kausu uz galda. Tipisks Londonas alus, šķebina un vēl atstāj kaut kādu ķīmisku pēcgaršu. Gribot negribot prātā nāca Burgundijas vīni. Viņi turpināja strīdēties par sociālismu.

— Zini, Gordon, tev tiešām pēdējais laiks sākt lasīt Marksu, — teica Rāvelstons, apskaities riebīgā alus dēļ un tādēļ runādams ne tik vainīgi nekā parasti.

— Neparko, tad jau labāk misis Hampfriju Vordu, — Gordons atsaucās.

— Bet vai tad tu pats neredzi, ka uzvedies neloģiski? Tu nemitīgi atmasko kapitālismu, taču atsakies atzīt vienīgo alternatīvu. Nevar bāzt galvu smiltīs! Jānostājas vai nu kapitālisma, vai sociālisma pusē, citas iespējas nav.

— Nu, mani šis sociālisms it nemaz neinteresē. Jau iedomājoties vien par to, man nāk žāvas.

— Bet kādi īsti ir tavi iebildumi pret sociālismu?

— Iebildumu nav daudz — tikai tas, ka šis sociālisms nevienam nav vajadzīgs.

— Ko tu runā, tās taču ir pilnīgas aplamības!

— Proti, nav vajadzīgs nevienam, kurš saprot, kāda patiesībā būs sociālisma solītā gaišā nākotne.

— Ak tā? Un kāda, tavuprāt, tā būs?

— Manuprāt? Kaut kas līdzīgs Oldesa Hakslija "Brīnišķīgajai jaunajai pasaulei", vienīgi smiekli nenāks. Četras stundas dienā paraugfabrikā, pievelkot skrūvi numur 6003. Komūnas virtuvē saņemot sviestpapīrā iesaiņotas pārtikas devas. Kopus pārgājieni no nama, kurā dzīvojis Markss, uz namu, kurā dzīvojis Ļeņins, un atpakaļ. Uz katra stūra bezmaksas abortu klīnikas. Tas viss, bez šaubām, ir ļoti labi. Tikai mums to negribas.

Rāvelstons nopūtās. Šādu sociālisma izpratni viņš reizi mēnesī punktu pa punktam iznīcināja "Antikrista" lappusēs. — Nu labi. Bet ko jums gribas?

— Nav ne jausmas. Mēs varam zināt tikai to, ko mums negribas. Tur arī slēpjas mūsdienu cilvēka nelaime. Mēs esam iestrēguši un stāvam kā Buridāna ēzeliene. Tiesa, ir trīs izvēles iespējas, nevis divas, bet visas trīs ir kā rūgta nāve. Sociālisms būtu pirmā.

— Kādas tad ir abas pārējās?

— Nu, man domāt, pašnāvība un katolicisms.

Baznīcas noliedzējs Rāvelstons pārsteigts iesmējās. — Katolicisms? Tu nopietni uzskati to par alternatīvu?

— Kāpēc ne? Inteliģentiņi lien kā uzmedoti.

— Ne jau īstā inteliģence! Kaut gan, protams, Eliots... — Rāvelstonam bija jāatzīst.

— Un būs vēl citi, tu redzēsi. Kā rādās, zem Mātes Baznīcas spārniņa ir omulīga čučēšana. Mazliet nehigiēniski, protams, toties droši un mierīgi."


"Lai plīvo aspidistra"