13:07 - Par stilu
— Kongresmen! — Harolda Grifitsa balss skanēja skaidri un lepni. Telpā iestājās klusums. Kaut gan Harolds noderēja par mērķi daudziem Vašingtonas jokiem, neviens nespēja noliegt viņa rakstu popularitāti — tajos ik dienas tika atzīmēts un pienācīgi apraudāts Rietumu pagrimums. Nepagāja gandrīz ne diena, kad antikrists teju, teju neglābjami nepazudināja brīvību. Pēc Harolda domām, pastāvīgi draudēja Armagedona — cīņa starp labo un ļauno —, un Savienotās Valstis nebija sagatavojušās cīnīties par "to kungu"; kādreiz izcilās amerikāņu armijas jau sen bija izklīdinājuši politiķi, kurus apmuļķojuši liekulīgie liberāļi, iemidzinājusi Eleonora Rūzvelta, noveduši no ceļa štāba priekšnieki, kas sistemātiski nodod amerikāņu karavīru, apmainīdami šo brīnišķīgo gludenas miesas un karstu asiņu veidojumu pret sarežģītiem, izsmalcinātiem ieročiem, it kā mašīna spētu stāties muskuļotas rokas vietā. Haroldam par visu vairāk patika galējības; sadragātas zemes vīziju viņš aprakstīja ar tādu agoniju, tādu izteiksmes samudžinājumu, ka Pīters Senfords bija radījis jaunu vārdu Harolda sulīgi kunkuļainās prozas apzīmēšanai: "barokoko".
Gors Vidals. "Vašingtona, Kolumbijas apgabals".