![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
15:03
Nesaprotu, kāpēc Žaks Ransjērs vienviet lamā "konsensuālo trulumu", bet citviet pēkšņi ir šāds: "XIX gadsimta 20. gados kāds filozofs (Hēgelis) jau iepriekš izsauca pret sevi pamatotu riebumu no visu nākotnes modernismu puses, parādot, ka racionalitātes jomu atdalīšana veicina nevis mākslas un mākslu spožu autonomiju, bet gan ietekmes zudumu uz kopīgo domāšanu, domāšanu, kas rada vai izsaka kopīgo, un ka no piesauktā cildenā pārrāvuma, iespējams, rastos vienīgi "fantasta" nemitīgi atkārtota sižetu maiņa, kas spējīga apvienot pilnīgi visu iespējamo."
Bet varbūt tas nav savstarpēji izslēdzoši?