|
Tas moments kad tu saproti, ka “Ej dirst” autors ir nevis nabaga stūrī ierāvies random klients, bet iestādes bārmenis ir priceless. Es biju smagi pārsteigts, ka manis izvēlētais upuris nereaģēja uz manu vaicājumu “Kur man jāiet?” Bārmenis šķiet saprata ka nu ir sūdi nāca klajā, ka “Piedod es biju domājis, ka tu esi mans kolēģis”. Nebūtu šams atzinies es šķiet būtu vainu sadevis pa muti random kexam vai arī pats dabujis pa seju! Bet tas moments, kad es sapratu, ka esmu kļūdījies, ir neaprakstāms. Mani vairs neinteresēja ka man tiek piesolīti free dzērieni, un vel nez kādi labumi. Mani interesēja ka tik ātrāk notīties no turienes. Man pat doma vien, ka es gandrīz biju gatavs izrēķināties ar cilvēku kurš ne pie kā nav vainīgs, likās pretīga. Būtu es gadus 10-15 jaunāks, rezultāts būtu pilnīgi cits... “Kriminal inform - Aizturēts jaunietis, kurš kunga prātā neizturēja mutisku kritiku, un uzbruka pirmajam, ko acu skatiens tvēra!!!” Vai ar mani vis ir kārtībā??? Mlja.... |