|
Interesans expirience man pa vīkendu bija. Vienvārdsakot neskatoties uz to ka algolu lietot nevarēju dabūju gandrīz atstiept kedas pie poda.
Respektīvi saindējos ar pārtiku tā, ka pārpūtu sajēgu un gandrīz nosmaku jo vienā brīdī (nez vai panikas lēkme vai aizrijos) elpa aizcirtās tā ka domāju, šas galus atstiepšu.
Un te nu ir tas interesantākais. Ja tev izdodas piemauties ar algolu tā, ka jātaisa bweeee, tad tas kautkā pašsaprotami notiek izvemies un atlūzti nākamajā dienā to pat varbūt neatceries vairs.
A no šādas pārtikas saindēšanās man vēl šodien kakls sāp tā, ka norīt neko nevaru. Vissa svētdiena pavadīta bezspēkā (pohas mani nekad tik ilgi nemoka). Morāle - būtu labāk dzēris. |