ne vien rīgā pilsētas bērni iraid!
kauču maziņa mana jēlgalva
vai viss akurāt kā rīgā:
pļaujam akmeņus
slaucam akmeņus
ēdam akmeņus
dzeram akmeņus
arīdzan kakājam akmeņus
tak pakaļu
zaļās lapiņās noslaukām

/Kārlis Vērdiņš/

________________________
*senie jēlgavnieki bijuši makten dūšīgi karotāji un nokauto ienaidnieku jēlās galvas sasprauduši uz mietiem pie pilsētas vārtiem: iz tam arī ceļies jēlgalvas vārds

Es fucking nemāku daiļrunīgi izteikties un mierināt cilvēkus, kuriem ir sūdīgi. It sevišķi tāpēc, ka nekas nav viennozīmīgs un arī tāpēc, ka neveidoju tuvas attiecības ar katru pretimnācēju.
Bet kā jau teicu- nekas nav viennozīmīgs, un šajā gadījumā mana runāšanas un mīlestības izrādīšanas nespēja tik ļoti traucē dzīvot.

Kas ir mainījies manā dzīve?
Tikai tas, ka man vairs neliekas smieklīgi jociņi par nervu zālēm.