“…galvenais ir – sevi baigi mīlēt. To man vienreiz dzejniece Inga Gaile teica. Ka nevajag domāt, kāda esmu, – tāda vai šitāda? Ka nevajag nevienam sevi pretnostatīt, bet vienkārši mīlēt. Īpaši, ja tu esi tāds drusku jocīgāks trāpījies, dzejnieks vai kas tur vēl, kuram apkārt viss kopš bērnudārza tā vien kliedz “psihs psihs!” To es nesen sapratu un beidzu bēdāties.”

/Agnese Krivade/