A mind-made-body

ar aizvērtām acīm un atvērtām ausīm telpu jūt 360 grādos, bet ar acīm vaļā uztver tikai to daļu, ko tobrīd redz

Mūsdienu zilonis istabā ir trauksme

Labi. Turi man tad, kad tu varēsi.

When the body is tense it feels more like there is a you in there

https://www.reddit.com/r/Psychonaut/comments/6s3u1n/alan_watts_the_ego_is_a_chronic_muscular_tension/

Malcolm Manning!

Interesanti (un pizdjec), ka horizonts vienmēr ir acu augstumā

When his mind is thus concentrated, pure and bright, unblemished, free from defects, malleable, wieldy, steady, and attained to imperturbability, he directs and inclines it to creating a mind-made body. From this body he creates another body having material form, mind-made, complete in all its parts, not lacking any faculties.

Pirms atgriezties mājās, tētis izņem aizdedzes atslēgu, pasaka: nu voķ, izelpo līdz galam, un vismaz 5 sekundes pasēž. Pēc tam saka "tā" un kāpj ārā. Es nezinu, vai viņš to dara vienmēr, vai tikai tad, kad ir atvedis mani.

Visgrūtāk saprotamā lieta man joprojām ir tā, ka manā nāvē neviens nav vainīgs

Kā arī

The only ones to care are the ones who want to harvest your organs

interesanti, ka, atšķetinot ļoti sarežģītās dvēseles ciešanas, ārā nāk ārzemju dziesmu vārdi.

I'm cold, I'm scared, there's nobody out there

don't leave me high don't leave me dry

visu dzīvi esmu izmantots


utt

lol

- dzīvot kļūst arvien vieglāk
- dzīvot kļūst arvien mokošāk
- nē vieglāk
- nē mokošāk
- dažas lietas kļūst vieglāk bet dažas arvien mokošāk
- ok

mana problēma ir tāda, ka es piedzimu tikai pēc tam, kad 9 mēnešus mammai vēderā biju sūkājis pats sev krāniņu

novēršanās rada atkarību un aug ģeometriskā progresijā. kāre atsacīties, badīgām acīm ielās, meklē, no vēl kā varētu novērsties. lai gan tur nav nekāda bada un ielu, pārsvarā visi lēmumu aizmetņi atrisinās uz palikšanu gultā.

Citiem mājas varbūt ir vieta kur atpūsties, bet mani mājas ik vakaru sagaida ar frontālu jautājumu- kas ir mājas.

Man dzeja pārsvarā škiet pārāk romantiska. Cilvēki raksta kā programmējot, konbinējot tēlus. Mēs esam tajā vietā bijuši, mēs zinām no kurienes vińi nāk- tā sauktā fantāzijas pasaule ir tāds oldskūls. no nedrošības, no vēlmes kontrolēt. Cik gan liela drosme ir uzraxtīt vārdus kas mēgina darboties nevis eksponēt paši sevi. Raxtīt vēja virzienu. Raxtīt kaut ko, kas pats sevi netur par neko.

es no dzīves prasu tikai vienkāršību. kaut kādas straight-forward izjūtas, mazāk dubultdibenu un ambivalences. ja jūs zinātu, cik noguris es esmu.

šodien palieku gultā, sēroju.
vai arī varbūt jūs man samainīsiet nepatiku pret tuvību pret ilgām pēc mīlestības? nē? tad ejiet dirst.

pēdējā laikā aizmirstas lietas, es iztēlojos to kā tādus kūkas gabalus treknus, kas krīt ārā no galvas.

biju nolēmis iet iepirkties jo jau trešo mēnesi esmu iestrēdzis tādā tukšumā, kaut kādā nevainības stāvoklī, nav mēbeļu, nav elementāru sadzīvē vajadzīgu lietu, nav ko vilkt mugurā. nav pat ledusskapja magnēta ibio. bet tā vietā parakstīju,parakstīju, apskaidrojos, attaisnoju sevi pats sev rakstiskā formā, arī materiālā seja lēnām iznirst no dziļumiem, tūlīt būšu gatavs paskatīties spogulī, tūlīt ready to play.