(no subject)
Jan. 28th, 2013 | 01:35 am
From:: bodyshop
Man dzeja pārsvarā škiet pārāk romantiska. Cilvēki raksta kā programmējot, konbinējot tēlus. Mēs esam tajā vietā bijuši, mēs zinām no kurienes vińi nāk- tā sauktā fantāzijas pasaule ir tāds oldskūls. no nedrošības, no vēlmes kontrolēt. Cik gan liela drosme ir uzraxtīt vārdus kas mēgina darboties nevis eksponēt paši sevi. Raxtīt vēja virzienu. Raxtīt kaut ko, kas pats sevi netur par neko.