A mind-made-body - Post a comment

vēl nekad neesmu te rakstījusi, kā mans dance trips, kurš laikam tuvojas beigām, man palīdzēja ieraudzīt arī deju kā dzeju. piemēram, tas, kā atvērti rokas pirksti savienojas ar ribām, kā eksistē attiecībā ar ribām, ir augstākajā mērā poētiski. tā ir valoda, tā ir saruna. tie ir spārni. bet es to nevaru pateikt citādāk kā vienīgi pakāpeniski atvedot jūs uz šo vingrinājumu. tādā ziņā es redzu jebkuru dejas nodarbību kā cilvēka ievešanu dzejolī, poētiskā realitātē, kurai viņš vairs nav tikai vērotājs, kā tas notiek, lasot dzeju, bet gan pieredzētājs.

vēl nesen uzzināju par tādu mākslas kolektīvu "sister academy". just wow. tā ir māksla, kādu vēlos radīt.
http://sistersacademy.dk/