(no subject)
Mar. 29th, 2018 | 05:34 pm
From:: bodyshop
daudz domāju par procesiem un to radīšanu un pārradīšanu, un domāšanas horeogrāfiju. cik maz par to tiek runāts. ārpus filozofu aprindām. vistuvākais šim ir domāt par domāšanu kā par arhitektūru. bet, manuprāt, domāšana ir kustība, nevis struktūra. (vai arī arhitektūra ir kustība? gan jau kāds ir teicis arī šo)
jebkurš "nodarbības" vai "darbnīcas" vai "laboratorijas" formāts ir domāšanas horeogrāfija. un jebkura deja ir domas kustība.
varbūt vēlos kļūt par horeogrāfu. jo šī domāšanas un horeogrāfijas saistība...varbūt tagad beidzot esmu pietuvojusies atbildei, kāpēc tik ļoti fascinē kustība. horeogrāfiskais skatījums ir bijis vienmēr. pat tad, ja cilvēki kustas pa skatuvi un runā, es mēdzu atslēgt dzirdi un vērot viņu kustību. publisku runu sākumā mēdzu sajūsmināti vērot, kā kursors virzās pār desktopu. šito nevienam nesakiet, un nezodziet ideju, bet es domāju kā šīs skolas noslēguma projektu taisīt kursora horeogrāfiju. varbūt ar paviesošanos folderos, bet varbūt nē. desktops ir interesanta telpa. tur ir vairāk iespēju nekā studijā.
pašlaik, kad esmu dejotājs, rakstu daudzkārt vairāk nekā tad, kad biju rakstnieks. pierakstītās klades rindojas plauktā. bet nav īsti nekādas baigās vēlmes to kādam rādīt, vai kondensēt publicējamā.
pēdējā laikā horeogrāfēju savu domāšanu tā, ka, izdzirdot jautājumu, es atvairīt visus vārdus, kas ierodas atbildei, un ļauju savam prātam lēnām grimt šī jautājuma teritorijā kā medū. jautājumi un atbildes ir tikai viens iespējamais horeogrāfijas veids.
jebkurš "nodarbības" vai "darbnīcas" vai "laboratorijas" formāts ir domāšanas horeogrāfija. un jebkura deja ir domas kustība.
varbūt vēlos kļūt par horeogrāfu. jo šī domāšanas un horeogrāfijas saistība...varbūt tagad beidzot esmu pietuvojusies atbildei, kāpēc tik ļoti fascinē kustība. horeogrāfiskais skatījums ir bijis vienmēr. pat tad, ja cilvēki kustas pa skatuvi un runā, es mēdzu atslēgt dzirdi un vērot viņu kustību. publisku runu sākumā mēdzu sajūsmināti vērot, kā kursors virzās pār desktopu. šito nevienam nesakiet, un nezodziet ideju, bet es domāju kā šīs skolas noslēguma projektu taisīt kursora horeogrāfiju. varbūt ar paviesošanos folderos, bet varbūt nē. desktops ir interesanta telpa. tur ir vairāk iespēju nekā studijā.
pašlaik, kad esmu dejotājs, rakstu daudzkārt vairāk nekā tad, kad biju rakstnieks. pierakstītās klades rindojas plauktā. bet nav īsti nekādas baigās vēlmes to kādam rādīt, vai kondensēt publicējamā.
pēdējā laikā horeogrāfēju savu domāšanu tā, ka, izdzirdot jautājumu, es atvairīt visus vārdus, kas ierodas atbildei, un ļauju savam prātam lēnām grimt šī jautājuma teritorijā kā medū. jautājumi un atbildes ir tikai viens iespējamais horeogrāfijas veids.