A mind-made-body -

mācīšanās manī notiek tā, ka es piepeši aptveru kādu jaunu realitātes struktūru, un tad es vairs neatgriežos tajā domāšanā, kas man ir bijusi, pirms es esmu to ieraudzījusi

jaunais ieraudzītais neizpaužas kā vārdi, bet drīzāk kā forma un kustība, musturis. un, lai to ietērptu vārdos, iespējams, būtu jāuzraksta disertācija. vai tas tā ir visiem? nesen lasīju, ka cilvēki ar ADHD dabiski domā hologrāfiski, nevis lineāri. man nav iespējas salīdzināt, es nezinu, kā notiek lineārā domāšana. esmu tikai pamanījusi, ka cilvēki, kas var izvēlēties to ieslēgt, viņiem ir daudz vieglāk rakstīt un vispār viņi tik bieži nejūk prātā paši savu domu dēļ.

tātad, man piepeši pieleca, ko Malkolms domā ar savām "extended mind" un post-somatics teorijām, bet man nav vārdu, lai to paskaidrotu.

varētu mēģināt šādi: prāts beidzas tur, kur ir siena
tāpēc, izejot ārā, ir sajūta, ka mazinās domu blīvums, it kā tu būtu attaisījis sev galvā durvis
ilgāku laiku padzīvojot ārā, ir sajūta, ka tuvojas apgaismība, jo tavs prāts aizsniedzas līdz pat horizontam un "saprot" (jo saprast ir prāta darbiņš) arvien plašākas teritorijas
tāda pati bezgalības un atbrīvotības sajūta galvā var iestāties, arī vienkārši aizverot acis
jo aizverot acis tu pieslēdzies visuma tumsai