(no subject)
« previous entry | next entry »
Aug. 27th, 2011 | 11:10 am
man ir jāpieraksta šis mirklis, piedodiet, tas nebūs īpaši interesanti, bet lai šī atziņa neizplēn tāpat kā pārējās, lai es tiešām virzītos tuvāk apziņas skaidrībai, mieram, vienkāršībai un mīlestības pilnām attiecībām ar tuvāko, lai šī nebūtu tikai kārtējā mana greizā prāta pārgriezto acu piedegusī atziņa, ar kādām esmu piespamojis astoņus žurnālus astoņu gadu laikā.
tātad, es noskatījos Trīra filmu Melancholija un sapratu ļoti būtisku lietu. Manas skumjas un smagums nenāk no tā, ka man nav dzimtenes, patiesības un mīļotās, ka nav īstā man piemērotā darba, ka neesmu izdomājis, ko darī, ka es visu laiku ēdu un vienmēr sēžu pie televizora. viss ir tieši otrādi. I'm so depressed I just fuck everything up on regular basis. Not temporarily depressed because of this or that; it lies in the very core of my personality. jau no apm.12 gadu vecuma atkārtojas tie paši modeļi ar 1-3 gadu intervālu.
Jūs nezināt, kādu mieru un prieku man deva šī atziņa. pirmkārt jau pēkšņi pazuda visa vientulības sajūta, pilnīgi pa nullēm, jau nedēļu! Respektīvi, visa sajūta, ka šī pasaule pret mani izturētos ne-tā, netaisnīgi, nesaprastu vai nepieņemtu, ka es ne tā uzvestos, būtu īpaši resns un tizls... viss ir tieši otrādi. drīzāk jau pasaule man regulāri stiepj rokas, kurās es kožu. tas, kas manī it, ir tik dziļi, ka es vispār nespēju veidot attiecības.
šī protams atkal ir viena no tām atziņām, ko par mani redz jebkurš cits izņemot pašu.
nākamais jautājums, tātad: kāpēc es esmu depressed & ko tur var darīt. un šoreiz es nemeklēšu atbildi, atkal mainot dzīvesvietu vai nodarbošanos vai partneri.
tātad, es noskatījos Trīra filmu Melancholija un sapratu ļoti būtisku lietu. Manas skumjas un smagums nenāk no tā, ka man nav dzimtenes, patiesības un mīļotās, ka nav īstā man piemērotā darba, ka neesmu izdomājis, ko darī, ka es visu laiku ēdu un vienmēr sēžu pie televizora. viss ir tieši otrādi. I'm so depressed I just fuck everything up on regular basis. Not temporarily depressed because of this or that; it lies in the very core of my personality. jau no apm.12 gadu vecuma atkārtojas tie paši modeļi ar 1-3 gadu intervālu.
Jūs nezināt, kādu mieru un prieku man deva šī atziņa. pirmkārt jau pēkšņi pazuda visa vientulības sajūta, pilnīgi pa nullēm, jau nedēļu! Respektīvi, visa sajūta, ka šī pasaule pret mani izturētos ne-tā, netaisnīgi, nesaprastu vai nepieņemtu, ka es ne tā uzvestos, būtu īpaši resns un tizls... viss ir tieši otrādi. drīzāk jau pasaule man regulāri stiepj rokas, kurās es kožu. tas, kas manī it, ir tik dziļi, ka es vispār nespēju veidot attiecības.
šī protams atkal ir viena no tām atziņām, ko par mani redz jebkurš cits izņemot pašu.
nākamais jautājums, tātad: kāpēc es esmu depressed & ko tur var darīt. un šoreiz es nemeklēšu atbildi, atkal mainot dzīvesvietu vai nodarbošanos vai partneri.