(no subject)
Dec. 15th, 2009 | 10:25 am
From:: bodyshop
par vienu skolotāju. tā bija man mīļākā no literatūras skolotājām, no viņās nāca svaigums un mīlestība, un tiem laikiem neraksturīga naiva labestība pret bērniem. pret huligāniem viņa izjuta sirsnīgu asprātību un atļāvās smieties par balamušu jokiem, pret radošajiem bērniem (mani) - ar cieņu, jā, viņa bija pirmais cilvēks manā dzīvē, kas pret mani izturējās ar cieņu, kā pret pieaugušu cilvēku, un līdz ar to es arī pieaugu, jo jutu, ka uz viņas cieņu jāatbild ar pieauguša cilvēka atbildību (lūk pareizā pedagogjiskā metode).
viņa nesen nomira, lai arī bija tik jauna, no kāda no vēžiem. es biju bērēs, un viņas ļoti apaļā sārtā seja bija iekritusi un samelnējusi, izskatījās pēc līķa sejas, un kopumā, par šo skolotāju domājot, man ir tāda sajūta, ka viņa ir ne pa tēmu izmesta miskastē.
viņa nesen nomira, lai arī bija tik jauna, no kāda no vēžiem. es biju bērēs, un viņas ļoti apaļā sārtā seja bija iekritusi un samelnējusi, izskatījās pēc līķa sejas, un kopumā, par šo skolotāju domājot, man ir tāda sajūta, ka viņa ir ne pa tēmu izmesta miskastē.