(no subject)
« previous entry | next entry »
Oct. 30th, 2005 | 10:51 pm
nav noslēpums, ka dzeru stipri par daudz. nezinu, kāda iemesla dēļ vakarnakt uz beigām vajadzēja dzert arī vīnu, rezultātā pamodos ar sen nepieredzētajām pohām, sāpošu galvu un kaķu mīzaliem mutē. slikti. iepriekšējos gadījumos aizvietoju alkohola pārtēriņu un pārlieku koncentrāciju ar marihuānu, absurdu un stipro alkoholu, kas nekad nedod tādas blaknes. tomēr tagad - atkal bija kā studiju gados.
man ir grūti paskaidrot, kas gulēja manā gultā, kad pamodos. varu tikai minēt, ka viena no iepriekšējos ierakstos minētajām personām tur bija visā savā godībā, ar vieglu uzbudinājumu visā ķermenī. īgna un sirdsapziņas pārmetumu pilna, jo visu nakti bija zvanījusi otra pusīte. tomēr nav šaubu, ka viņa mani iekāro.
pamostoties nebiju tālu no robežas.
manī bija viss, arī neiedomājams pohu briesmonis, kas sitās pa galvaskausu, plundurēdams spārniem. tā bija tik nepatīkama, reāla un riebīga vīzija, sen tāda nebija sastapta. iesitās galvā pusmiegā, puspavērtās acīs, līdz ar apziņu par skaudrajām galvassāpēm. nav noslēpums, ka jau sen plānoju ieviest mājās putnu, tad nu tur viņš bija, uz melnā dermantīna, ar ko pārklāts mans naktsgaldiņš, pīle. no pirmā acu uzmetiena - tikai nevarēja palidot, kas pildīja manu sirdi ar mežonīgu prieku - tikšu pie putna. nākamajā brīdī - vieglas šaubas, pag, tā tomēr ir kanāla pīle (pēc krāsojuma - tēviņš). tomēr tad viņa pagriezās pret mani ar seju, un paveera knaabi, un tas bija viscaur noklaats ar tādu kā šķidru ausu sēru, karstu, dzeltenu, lipīgu vielu, kas staipījās, un bija slimības pazīme.tad pamanīju, ka knābis nav apaļš un uz priekšu izstiepts kā pīlēm, bet īss un strups, kā donaldam dakam, nocirsts, 'nopuvis' acumirklī ienāca prātā. viņa čērkstoši pēkstēja un lūkojās manī izmisīgi, ar to izmisumu kādu parasti sev sejās var iedabūt vien suņi un kaķi. es kliedzu, metu spilvenus, kaut kur bēgu, dzirdēju, ka kliedz māsa - ka viņai nervu gali nākot no knābja ārā, ieskrēju virtuvē, un tur atkal viņa ielauzās, un līda man tuvāk un čērkstēja, un arī acis viņai bija pārklātas ar to pašu staipīgo vielu, un knābja gals patiešām - saēsts, sašķīdināts, it kā viņai būtu uzlieta sērskābe un tā viela būtu pati šī pīle, tikai citā agregātstāvoklī, viņa lūdza manu palīdzību visā savas derdzības godībā, un es nekādi nevarēju palīdzēt.
man ir grūti paskaidrot, kas gulēja manā gultā, kad pamodos. varu tikai minēt, ka viena no iepriekšējos ierakstos minētajām personām tur bija visā savā godībā, ar vieglu uzbudinājumu visā ķermenī. īgna un sirdsapziņas pārmetumu pilna, jo visu nakti bija zvanījusi otra pusīte. tomēr nav šaubu, ka viņa mani iekāro.
pamostoties nebiju tālu no robežas.
manī bija viss, arī neiedomājams pohu briesmonis, kas sitās pa galvaskausu, plundurēdams spārniem. tā bija tik nepatīkama, reāla un riebīga vīzija, sen tāda nebija sastapta. iesitās galvā pusmiegā, puspavērtās acīs, līdz ar apziņu par skaudrajām galvassāpēm. nav noslēpums, ka jau sen plānoju ieviest mājās putnu, tad nu tur viņš bija, uz melnā dermantīna, ar ko pārklāts mans naktsgaldiņš, pīle. no pirmā acu uzmetiena - tikai nevarēja palidot, kas pildīja manu sirdi ar mežonīgu prieku - tikšu pie putna. nākamajā brīdī - vieglas šaubas, pag, tā tomēr ir kanāla pīle (pēc krāsojuma - tēviņš). tomēr tad viņa pagriezās pret mani ar seju, un paveera knaabi, un tas bija viscaur noklaats ar tādu kā šķidru ausu sēru, karstu, dzeltenu, lipīgu vielu, kas staipījās, un bija slimības pazīme.tad pamanīju, ka knābis nav apaļš un uz priekšu izstiepts kā pīlēm, bet īss un strups, kā donaldam dakam, nocirsts, 'nopuvis' acumirklī ienāca prātā. viņa čērkstoši pēkstēja un lūkojās manī izmisīgi, ar to izmisumu kādu parasti sev sejās var iedabūt vien suņi un kaķi. es kliedzu, metu spilvenus, kaut kur bēgu, dzirdēju, ka kliedz māsa - ka viņai nervu gali nākot no knābja ārā, ieskrēju virtuvē, un tur atkal viņa ielauzās, un līda man tuvāk un čērkstēja, un arī acis viņai bija pārklātas ar to pašu staipīgo vielu, un knābja gals patiešām - saēsts, sašķīdināts, it kā viņai būtu uzlieta sērskābe un tā viela būtu pati šī pīle, tikai citā agregātstāvoklī, viņa lūdza manu palīdzību visā savas derdzības godībā, un es nekādi nevarēju palīdzēt.