A mind-made-body -

labvakar, man atkal ir katatonisks stāvoklis. īstā bodyshopa stāvoklis. vienkārši nespēju piedalīties, ja tas notiek šobrīd. nekustīgi ieplestām acīm cenšos pieslēgties vakardienai, kaut ko saprast, neko nevaru. es nesaprotu, kādēļ cilvēki cits citu glāsta vai apvaino, es pilnīgi neko nesaprotu, es nejūtu savu ķermeni un nejūtu savu garu, tātad, ne iekāri ne pieķeršanos, ne bailes ne mīlestību, es neko nejūtu, un, kas ir pats labākais, es nespēju atcerēties, kāds es biju kad jutu. tāda lūk ir jūtu sliktā pusīte: aizmirstās tajā pašā brīdī. un tāda lūk ir neglaimojošā patiesība par mani: brīdī, kad mani atstāj jūtas, es nespēju saprast kādēļ man būtu nepieciešami citi cilvēki. omfg, tik disociēta disintegrēta diena, par kuo es atriebjos savas praktiskās dzīves jautājumiem. es nevaru paskaidrot, kādēļ sēžu un skatos ekrānā, un mēģinu pateikt neizsakāmi, kaut man jau sen bija jābūt citur. starp citu, šis nav nekas jauns. tas mani allaž uz dažām dienām piemeklē atgriežoties, nekad nav bijis citādi.

lūk un rakstot pieļauju kļūdas lai arī nesteidzos