A mind-made-body - October 11th, 2022

mūsu kolektīvie mentālie tēli īsti nav draudzīgi dziedināšanas procesam.
lielākā daļa, ja ne visas, problēmas, fiziskas vai mentālas, ir saistītas ar spriedzi, nevis ar atslābumu. ar muskuli, kas ir iestrēdzis "on" režīmā. ar kaut kādu mentālu fiksāciju. t.i., nav nekā, vismaz nekā, ko es zinātu, ko varētu atrisināt, nedaudz vairāk iespringstot. starp citu, arī ne urīna nesaturēšanu, jo arī tā, izrādās, rodas no tā, ka slēdzējmuskulis aiz šoka vai ilgstoša stresa ir nofiksējies saspringušā ON režīmā un vairs nespēj flexibli reaģēt uz impulsiem. un arī ne "slinkumu". jo patiesā darīšana ir atrast prieku kaut ko darīt, nevis sevi mazliet vairāk izdzīt, lai saņemtos. un šo prieku visbiežāk var atrast, tikai kaut ko palaižot vaļā. bet tas viss var nākt redzams tikai tad, ja iekāpj somatiskajā pasaules skatījumā, kur nav iespējams ne uzvarēt ne zaudēt, ir iespējams tikai izbaudīt procesu vai to neizbaudīt, un kaut kādā ziņā jūs jau to zināt.

vēl es mazliet parakstīšu par kaunu.
kauna toksiskākais aksesuārs - izturēties pret sevi tā, it kā ar mani kaut kas nebūtu kārtībā/ attiekties pret savu iekšējo pieredzi kā pret nenozīmīgu.
the ultimate bypassing
kauns ir tāds kā pa pusei aizvērts objektīvs, pa pusei caurspīdīgs ķermenis
kaunam pretēja ir iemiesošanās

"The bud
stands for all things,
even for those things that don’t flower,
for everything flowers, from within, of self-blessing;
though sometimes it is necessary
to reteach a thing its loveliness,
to put a hand on its brow
of the flower
and retell it in words and in touch
it is lovely
until it flowers again from within, of self-blessing"
Svētais Francisks un cūka