Ņemot vērā, ka balans starp publiskās un privātās dzīves tiesībām, vai kā man labpatiktos to labāk iezīmēt - balans starp indivīda sabiedrisko (tātad atklāto) un privāto/personisko (daļēji vai pilnībā aizklāto) dzīvi ir būtisks 21. gadsimta kontekstā, kā laika kad globalizācija šo jautājumu ir uzdevusi jaunā veidā. Savukārt pēdējā AT prakse norāda uz zināmu šī balansa izjaukšanu, pieļaujot noteiktu varas mehānismu iejaukšanos arī indivīda privātajā dzīvē, proti, tajā dzīvē, kas ir ārpus tiešās sabiedriskās dzīves. Tēze: Il faut défendre la société!
Uz tādu vērstību, piemēram, norāda K.T. raksts, jo sevišķi:
"Taču tikumības apsvērumi ir svarīgi darba tiesiskajās attiecībās, ko apstiprina attiecīgu normu iekļaušana gan Civillikuma 2193. pantā, gan Darba likuma 101. panta piektajā daļā. Plaģiāts, ko sauc arī par literāru zādzību, ir sabiedriski bīstams un rupjš autortiesību pārkāpums, kas liecina par labu
tikumu trūkumu tā veicējam, kā to kvalificējušas divas tiesu instances. Tādējādi panta piektā daļa (Darba likuma 101. panta piektā daļa - bluepill), kaut arī izņēmuma kārtā iesaistot tiesu kā vērtētāju, dod skaidru un loģisku norādi, ka darbinieks nedrīkst sludināt "ārpus darba laika daru ko vien gribu"."1
Šajā gadījumā nevēlos attaisnot plaģiātismu, bet norādīt uz to, ka AT taisot spriedumu līdzīgi kā abas divas iepriekšējā līmeņa tiesas ir summējoši skatījušas divus nošķirtus faktus, t.i., "Studijas ir atbildētāja
privāta griba, šajās studijās iegūtās zināšanas nav izmantojamas,
pildot darba pienākumus.". Šajā gadījumā divas atsevišķās Atbildētāja civiltiesiskās attiecības ir skatītas, kā savā starpā saistītas vai pat viena no otras atkarīga, kas savukārt vedina domāt par sabiedrības morālo uzskatu, kas nav ietērpti likuma formās, saistību ar sabiedrības morālajiem uzskatiem, kas ir ietērpti likuma formā.
Vēl pārdomām vēlētos citēt no raksta komentāriem ņemtu Kaspara komentāru, kas liliski problematizē jautājumu kazuistiiski minot problēmsituācijas, kas no šada tiesību interpretācijas veida izriet:
"Kaspars > 11.11.2009 17:20
labdien,manuprāt rakstā ir jānodala 2 lietas.
1. Plaģiātisms (kas ir nodosāms) un
2. Torgāna izteiktais, ka darba līguma uzteikuma pamats var būt darbinieka uzvedība ārpus darba tiesiskajām attiecībām.
Ikdienā strādāju ar darba strīdiem, tādēļ mani ieinteresēja Torgāna teiktais, ka darbinieks nedrīkst sludināt \"ārpus darba laika daru ko vien gribu\".
Liek aizdomāties secinājums \"citētais nenozīmē, ka darba attiecības nevarētu ietekmēt fakti, ka darbinieks ārpus darba laika, piedodiet, laupa, zog [..].\"
interesanti būtu uzzināt vai tiesa, piemēram, atzītu par pamatotu darba devēja uzteikumu, tādēļ, ka darbinieks:
- nevar laimīgi sadzīvot ar savu dzīvesbiedru (policists un sieva tiesnese);
- pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus (pārsniedz ātrumu);
- agrāk ir \"sēdējis cietumā\";
- publiski ir uzsaucis deputātiem uz ielas \"Aizver muti!\"
- nav izkāris karogu valsts svētkos?
- ir pieķerts ar prostitūtu vai pats ir prostitūta vai augstāk minētās rīcības atbilst taisnprātības un tikumības apsvērumiem?
Interesanti, kāds ir citu viedoklis par to, cik ļoti ārpus darba aktivitātes var būt par pamatu uzteikumam, kur ir tā robeža?
Cieņā." 2
1. Profesors Dr.iur.habil.
Torgāns Kalvis, Augstākās tiesas senator. Plaģiāts, kas noved
pie darba zaudēšanas. // Jurista vārds. Nr.45 (588) Otrdiena, 2009. gada 10. novembris.
2. Komentāri raksta elektroniskai versijai www.juristavards.lv - http://www.juristavards.lv/index.php?menu=KOMENT&id=200274&lv_dala=3&action=2 |
