Gandrīz vienmēr, atgriežoties no kāda ceļojuma, pat ne no ceļojuma, kaut vai tikai no laukiem, mani pārņem neliela (varbūt liela) histērija - nekas nav kā vajag, mājās un darbā nepadarītais, nepaspētais un vairs neiespējamais, un tad man nepieciešams papsihot kārtīgi, vēlams aizvainot kādu, vēl labāk - sāpināt, un sevi žēlot un žēlot, un tad tas kaut kā pāriet, norimst, pazūd, un atkal viss kā agrāk, atslābstu, neko nedaru. :