09:52:
Lieliski, un tagad izrādās, ka pagājis jau gads un tūliņ jau atkal būs kārtējie prozas lasījumi. Es, protams, piekritu - laikam taču jāturās "apritē", vai kā nu to mēdz sacīt, vai ne? Tikai nelaime tā, ka nav, ko lasīt, nu, ir kaut kas iesākts, kaut kas, kam vajadzētu būt garam/garākam, bet es neciešu lasīt fragmentus, neciešu arī, kad citi tos lasa, tur vajag kaut ko apaļu un pabeigtu, tagad neatliks nekas cits, kā uzrakstīt kaut ko speciāli, tā es jau darīju aizpagājšgad, no vienas puses - tas pat ir labi, tas mani piespiedīs neslinkot, vot - varbūt ņemt un uzrakstīt šodien? Bet nē, šodien man vēl sāp galva. Un, velns parāvis, tad kaut kad drīz jau jābrauc uz to Franciju, 4-5 dienas tikai, un tomēr, tādas kā ar robu izkostas no mēneša vidus, un vispār no tās Francijas man ir bailes, kas es par diskutētāju, un kur nu vēl kopā ar Demakovu, un tad vēl tas diezgan nesaprātīgais, kā tagad šķiet, lēmums palikt divas dienas ilgā vienai, jo citādi sanāk, ka es braucu TIKAI lai pateiktu dažus nenozīmīgus teikumus - jā, es taču esmu tik daudz kur braukusi viena, bet te pēkšņi man ir bailes, ka es tur pazudīšu.
