![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
Bet autoinspektori mani mīl. Varētu te izstāstīt vismaz 3 stāstus, bet stāstīšu tikai pēdējo.
Vedu uz to Bausku 5 bērnu nama bērnus. Barucu drusku par ātru. Aptur.
-Inspektors tāds un tāds. - roka pie cepures.
-Par ātru baraucat,- saka,- 114.
-Jā, laikam jums taisnība. Man pat likās, ka 120.
-Nē, 114. Kur tā steidzaties?
-Bērnus vedu.
-Ar bērniem jābrauc ļoti uzmanīgi.
-Es jau cennšos.
-Mēs jums uzrakstīsim protokolu, labi? Un tad jums būs jāsamaksā 5 Ls jebkurā bankā. Varēsiet?
-Varēšu. Jā. Labi.
Sēžu, pīpēju, gaidu. Šie nāvīgi ilgi savā mašīnā raksta. Apsriežas. Kaut kādu grāmatiņu šķirsta. Beidzot atnāk tas jaunais ar zilajām acīm. Papīrs rokā.
-Tad jūs varēsiet samaksāt tos 5 latus?
-Nu protams.
-Kāda jums adresīte?
-Tāda un tāda.
-Kur strādājat?
-Nekur. Esmu rakstniece. (Es to nesaku tādēļ, ka man patiktu teikt, ka esmu rakstniece, īstenībā man tas riebjas. Tas tikai ir daudz vienkāršāk, nekā izskaidrot, kas es esmu)
-Tad jau jums ienākumu nekādu nav?
-Kā nav? - es apvainojos. - Ir!
-Nu cik vidēji mēnesī?
-Nezinu, atkarībā no honorāriem.
-Tad rakstam, ka ienākumu nav.
-Labi.
-Apgādādniecībā?
-Es?
-Nē - vai jūs kādu apgādājat. Bērnu, vīru.
-Bērnu.
-Cik?
-Vienu.
-Labi. Rakstām vienu.
-Bet es varu samaksāt.
-Nekas. Te parakstieties.
-Man ar šito jāiet uz banku vai jāgaida pavēste?
-Nekur jums nav jāiet, nekas nav jāgaida. Nekas nav jāmaksā. Šis ir tikai brīdinājums.
-Paldies.
-Ņemiet par labu. Un brauciet uzmanīgāk.