:
Pirmās divas nedēļas laukos Borisiņš izbaudīja pilnā mērā. Lumpačoja pa dārzu, pa reizei pārnesa medījumu, dienām vāļājās uz kušetītes pie atvērtām verandas durvīm, sildīdams vēderu saulītē un visādi staipoties un izrādoties. Bet tad trešajā nedēļā parādījās Dzintars, pēc pāris dienām uzradās terase, un visa dzīve izmainījās un kļuva bīstama. Borisiņš sāka pārvietoties līšus pieplacis grīdai un gandrīz cauras diennaktis pavadīja zem vatēto segu krāvuma bēniņu gultā.
Tagad Rīgā zibenīgi atkal atguvis lepna kundziņa izskatu.
Grieta uz visu reaģē daudz mierīgāk, gan priecājas, gan baidās ar mēru un pašcieņu.
Tagad Rīgā zibenīgi atkal atguvis lepna kundziņa izskatu.
Grieta uz visu reaģē daudz mierīgāk, gan priecājas, gan baidās ar mēru un pašcieņu.
:
Es, piemēram, ārkārtīgi sen neesmu redzējusi nevienu ezi. Miķeļtornī - vispār nekad, lai gan dzīvojam tur jau 20 gadu. Arī vāveru tur nav. Ir odzes, zalkši, krupji, vardes, jenotsuņi, kurmji un cūkas neiedomājamos daudzumos, lapsas, appīpējušies aļņi, stirnas un buki, Amerikas ūdeles, viens konkrēts bebrs, cirslīši un strupastes, zaķi.